Saprotat, ka valdības deklarācijā ierakstīto nāksies arī pildīt? Pat ja paši par to aizmirsīsiet, noteikti netrūks to, kuri atgādinās. Turklāt, ka nesanāca, nevarēs novelt uz "sliktajiem" citās partijās – valdības deklarācijā ierakstītais vienlīdz saistošs visām to veidojošajām partijām neatkarīgi no tā, kuras pārziņā nonāk katra no nozarēm, – tas ir pirmais, ko gribas teikt valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, apzinot informāciju par solījumiem, kas tiek likti topošās valdības deklarācijas projektā.
Beidzot pamodās! – tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, lasot vai dzirdot ziņas, ka Saeimas deputāti nu apņēmības pilni vispirms apturēt veselības finansēšanas likuma normas, kas attiecas uz nodokļu maksātāju dalīšanu labajos un sliktajos, tad, iespējams, vispār atteikties no tā dēvētās divu grozu kārtības. Labi, kļūdas ir jālabo, bet kur jūs bijāt agrāk, cienītie?! Par to, ka būs nepieciešamas šādas pārmaiņas, politiķi, tostarp arī varas partijas pārstāvošie, runāja jau kopš vasaras! Pirms vēlēšanām pietrūka apņēmības labot kļūdas? Bet kas to liedza darīt pēc vēlēšanām?
"Ir valstiski svarīgi, lai ir tādi cilvēki, kas spēj radīt un pasniegt lasītājiem kvalitatīvu informāciju. Mums šī prasme radīt kvalitatīvu saturu ir jāsaglabā, jānotur, bet bez papildu līdzekļiem to nevar izdarīt," par iniciatīvu samazināt PVN presei un par preses nozīmi mūsdienās vispār Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis intervijā Romānam Meļņikam.
Lai kā baidītu izdevumi, bet arī tehnoloģiskā attīstība sabiedriskajiem medijiem ir vajadzīga, taču, kad nauda tam piešķirta, svarīgi iekļauties gan plānotajās summās, gan termiņos – intervijā Romānam Meļņikam pauž Dace Ķezbere – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja.
Uzmanību piesaista ažiotāža, kas raisījusies ap ziņu, ka savulaik par vienu no nācijas garīgajiem līderiem uztvertais bijušais mācītājs Juris Rubenis ierēdņiem vadījis "sevis atrašanas", "pamošanās" un "ķermeņa skenēšanas meditācijas" apmācības, par to saņemot arī atlīdzību. Izsmiekls, primitīvs nicinājums, pat izteicieni, kas nebūtu te atkārtojami, nāk absolūtā pārsvarā no cilvēkiem, kas labākajā gadījumā iepazinuši vien notikušā atstāstu, bet sliktākajā – rāvušies pārbļaut citu paustās lamas, iedomājoties, ka tā šajā brīdī var sevi vislabāk izrādīt.
Ekonomikas ministrija vēsta, ka pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām veikusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās. Tā rezultātā atcēlusi atļaujas 27 elektrostacijām, un tas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados aptuveni par 391 miljonu eiro. Lieliska ziņa, vai ne? Īpaši ņemot vērā, ka visi tieši un arī netieši esam elektrības rēķinu maksātāji un tajos esošā OIK pozīcija šķiet pilnīgi lieka.
Spēkā stājusies jaunā veselības finansēšanas kārtība. Uzlabojumi ir nepieciešami, bet tie visdrīzāk varētu tikt ieviesti ar nākamo gadu un attiektos uz brīvprātīgo iemaksu aizstāšanu ar obligātajām visiem – intervijā Romānam Meļņikam stāsta veselības ministre Anda Čakša.
Kad un kāda Latvijā beidzot būs valdība? Ja būs, cik profesionāls, efektīvs būs tās sastāvs? Kuri no priekšvēlēšanu solījumiem tiks pildīti, kuri ne? Vai tiks pabeigtas priekšgājēju iesāktās reformas un labotas to pieļautās kļūdas? Vai beigsies reiz partiju savstarpējie kašķi un tās sāks produktīvi sadarboties, pieņemot lēmumus, kas ir visas sabiedrības, nevis atsevišķu grupu interesēs?
Vienas no Saeimā visvairāk pārstāvētajām partijām KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pirms svētkiem izteicās, ka valdībā nebūtu vietas nevienam no vecajām varas partijām – visām tām personām, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas. Skaisti jau skan, bet vai tiešām tā varam viennozīmīgi apgalvot, ka visi jaunie ir labi, bet visi vecie – slikti?