Par valsts svētkiem un valsts attīstību ar Saeimas deputātu, atvaļinātu brigādes ģenerāli, kādreizējo Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru un NBS Apvienotā štāba priekšnieku Kārli Krēsliņu sarunājas Romāns Meļņiks.
Par dažādu interešu grupu ietekmi uz parlamentāriešu lēmumiem Romāns Meļņiks sarunājas ar no partijas Vienotība šonedēļ izslēgto, taču šī paša nosaukuma Saeimas frakcijas vadībā joprojām esošo politiķi Solvitu Āboltiņu.
Daudz diskutēts par Latvijas ekonomikas attīstības lēnajiem tempiem, nepilnībām valsts pārvaldē un tās attiecībās ar privātbiznesu (pamatā salīdzinājumā ar to, kā ir Igaunijā).
Ilgstoši jau notiek diskusijas par plēves maisiņu ierobežošanu tirdzniecības vietās. Ja atceramies, tie savulaik bija pilnīgi brīvi pieejami pie kasēm veikalos, tad šim iepakojuma veidam noteica nodokli, tā veicinot, ka tirgotāji par tiem iekasē maksu, līdz ar to mazinot patēriņu. Taču skaidrs, ka tas problēmu risina vien daļēji. Jo vidi piesārņojošs iepakojums tāpat brīvi pieejams gan augļu un dārzeņu, gan citās nodaļās, tādā tiek fasētas ļoti daudzas pārtikas preces, sākot ar maizi, sieru, konditorejas un kulinārijas izstrādājumiem un beidzot ar gaļu un zivīm.
Atkal aizsākusies diskusija par valsts budžeta finansējumu partijām. Šīs tēmas lobiste Kažoka sabiedriskā medija portālā sūkstās, ka kaimiņvalstīs politiskās organizācijas tiekot pie lielāka nodokļu maksātāju sarūpētā pīrāga un ka visas nebūšanas, ko redzam pašu partijās, nākot tieši no tā, ka tās pārāk atkarīgas no dažādiem privātiem atbalstītājiem. Mazliet skeptiskāk par to kultūras portālā reflektē politologs Ījabs, apšaubot arī, vai pati Kažoka patiesi tic tam partiju ideālam, par ko runā. Lai kā būtu, šī tēma tiešām ir uzmanības vērta, jo vairāk tāpēc, ka ir pamats apšaubīt, vai zāles, ar ko slimnieku (partijas) ārstē, tam nāk par labu, vai tieši otrādi.
"Joprojām ir jomas, pacientu grupas, tostarp bērni ar AST, kam pakalpojumi tiek nodrošināti katastrofāli maz vai nav pieejami īstajā laikā," sarunā Romānam Meļņikam norāda Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Halovīni pagājuši, nu varam iet ķekatās (jeb budēļos, čigānos – kā nu kurā Latvijas vietā sauc)? Nekā nebija – lielveikalu plauktos jau izliktas Ziemassvētku tematikai atbilstošas preces, vēl valsts svētki nebūs sākušies, kad laukumos pie tirdzniecības centriem sliesies pirmās egles un telpās ieskanēsies White Christmas, Santa Claus Is Coming to Town utt. Ko svinēt, kad svinēt, kā svinēt – nosakām vairs ne paši, bet brīvā tirgus likumi, kur tā īsti neiederas ne mūsu ķekatnieku, ne arī patriotisma nedēļas atribūti.
Tā vietā, lai audžuģimenēm sniegtu atbalstu, tās tiek vienīgi nemitīgi kontrolētas un saņem nevis atzinību par darbu, bet pārmetumus par to, ko nav izdarījušas, intervijā Romānam Meļņikam klāsta profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne.
Par Krievijas partneru nemanāmo reakciju uz ziņu par sadarbības izbeigšanos ar Saskaņu, pretrunīgo attieksmi pret pašvaldību vadītāju valodas zināšanām, kā arī par nebeidzamajiem ielu remontiem Romāns Meļņiks sarunājas ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.
Samērā plašu ažiotāžu interneta diskusiju vietnēs raisījusi ziņa, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 1. novembrī rīko ekspertu konsiliju par Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju! atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu. Pasākuma pieteikumā teikts, ka, lai gan Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots.
