Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

LOLīgā valoda

Līdz ar internetu un sociālajiem tīkliem arī latviešu valodā gan sarunās, gan sarakstē ienākuši saīsinājumi, burtu kombinācijas un simboli, kas tiek lietoti vietā un nevietā. SestDiena pēta, ko tie nodara valodai un ko mainījuši ikdienas saskarsmē.

Lūdzu RT to info ja nē tad man asap DM kko atsūtīt – tas ir pavisam īsts tvīts… it kā latviešu valodā. Taču izmantotā valoda ir tāda, ko cilvēks, kurš ikdienā neuzturas sociālajos tīklos, varētu arī nesaprast.

Nav iespējams domāt citādi kā vien ar valodas palīdzību. Domāšana un valoda ir pamats viena otrai, jo attīstītāka mūsu spēja domāt, jo attīstītāka valoda. Un otrādi – jo bagātīgāka valoda, jo plašāki un smalkāki paveras arī domāšanas apvāršņi. Iespējams, tādi ieraksti kā sākumā minētais vedina domāt, ka cilvēkam ar valodas lietojumu ir pagalam švaki, tomēr, kā novērojuši dažādu datorprogrammatūru izstrādātāja un latviskotāja Tilde darbinieki, šāds priekšstats neapstiprinās. "Sociālajos tīklos un interneta komentāros rakstiskā formā parādās tas valodas slānis un izteiksmes formas, kas agrāk tika lietotas tikai sarunvalodā," skaidro uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs. "Šāds brīvs valodas lietojums ir pastāvējis vienmēr, tikai agrāk tas neparādījās rakstveidā, tāpēc bija nošķirts no normētās valodas lietojuma un nebija tik redzams." Viņš gan piebilst, ka arī lietišķajā sarakstē mūsdienās iespraucoties sarunvalodas elementi, jo cilvēki mēdzot zaudēt izpratni par to, kuros apstākļos kura valodas forma lietojama.

Risks aizmirst komatus

LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) pasniedzēja Līva Brice secina, ka tajā, kā, piemēram, mikroblogošanas vietne Twitter ietekmējusi arī latviešu valodu, ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti. "140 zīmju ierobežo gan domas plašumu, gan vārdu daudzumu, tajā pašā laikā liekot domāt konstruktīvāk un izvairīties no liekvārdības," skaidro pētniece. Kā būtiskāko negatīvo aspektu var minēt neretu atsacīšanos no pieturzīmju lietošanas. Katrs komats ir atsevišķa zīme, tāpēc paliek mazāk vietas, lai izpaustos, un pieturzīmes ir pirmais, ko gluži vienkārši atmet. Vēl ierobežotais zīmju skaits novedis pie plaši lietotiem dažāda veida saīsinājumiem – gan jēdzienu un frāžu abreviatūrām, gan ciparu lietošanas vārdos un vairāku burtu izlaišanas. Piemēram, vārdu "pirmdiena" pārveidojot par "1dienu", "vienkārši" – "vnk", "kaut kad" – "kkad" utt. 

Tāpat bieži tiek izmantoti starptautiski saīsinājumi – pa vidu teikumam latviski iespraucas, piemēram, YOLO, LOL, WTF un tamlīdzīgi. Arī šiem saīsinājumiem ir konkrēta nozīme, taču, kā novērojusi SZF pētniece, ne vienmēr lietotāji to vispār zina. Piemēram, LOL, kas nozīmē "smieties skaļā balsī" (no angļu val. – laugh out loud), jauniešu diskusijās tiek lietots gan vietā, gan nevietā. Tipiski tvīti, kas atrodami sociālajos tīklos un apvieno šīs pazīmes, izskatās, piemēram, šādi: "Mums vajag kkad satikties un yolo’t", "WTF kas notiek pa dienu esmu 2 zivis apēdis. OMG!!!", "Bāc. LOL. Tas ir krīpī un forši".

Sākotnēji, kad e-pasts un dažādas tērzētavas jeb čati Latvijā bija jaunums, nebija vēl izstrādāta programmatūra, kas ļautu rakstīt pareizā latviešu valodā – ar mīkstinājuma zīmēm. Taču nereti vēstules ar "Aaraa shodien burviigs laicjinh" tipa teikumiem varēja lasīt arī pēc tam, kad dators jau ļāva rakstīt Jaunsudrabiņa un Raiņa valodā. Tildē šādu burtu lietojumu sauc par čupu burtiem, un varot teikt, ka tas vairs nav modē. Tagad šo netikumu lielākoties nomainījusi mīkstinājuma zīmju un garumzīmju, kā arī pieturzīmju nelietošana vai, tieši otrādi, – pārspīlēta pieturzīmju, piemēram, izsaukuma zīmju, lietošana. Tas, kā norāda Andrejs Vasiļjevs, ir veids, kā uzsvērt emocijas un ekspresivitāti. Tādam nolūkam paredzēts arī kāda vārda izcēlums, rakstot to ar lielajiem burtiem, kā arī gana plašs smaidiņu jeb emocijzīmju klāsts. Iemesli šādām pārmaiņām meklējami ne tikai mēģinājumos izteikties īsi, bet arī ātri.

Sociālo mediju eksperts, reklāmas aģentūras New Black vadītājs Artūrs Mednis atzīst, ka ikdienas sarakstē ar kolēģiem vai draugiem pats mēdzot nelietot pieturzīmes un nereti arī garumzīmes, jo rakstīšanai ar datoru ieradis izmantot tikai vienu katras rokas pirkstu un mīkstinājumu meklēšana aizņem laiku. Tiesa, lietišķākā sarakstē un tekstos viņam neesot sarežģīti pāriet uz korektu valodu.

Tviteris kā valodas sargs

Līva Brice un Artūrs Mednis gan arī norāda, ka, piemēram, jaunieši vairs nav aktīvi tvitera lietotāji. Latvijā tas ir drīzāk sociālās elites instruments, ko vairāk izmanto viedokļu līderi, žurnālisti, politiķi, uzņēmēji, inteliģence, un jaunieši jūtoties neērti "visādu gudrīšu" ielenkumā. "Man studenti saka, ka, ja nu ienākšot galvā kāda Raiņa cienīga atziņa, tad ietvītošot," stāsta pasniedzēja. Savukārt elite nevar atļauties frivolu attieksmi pret latviešu valodu. Brice arī veikusi pētījumu par tvītiem, kuru saturā runāts tieši par latviešu valodu. Pētījuma mērķis bija saprast kontekstu, kādā digitālajā vidē tiek pievērsta uzmanība valodas lietojumam. Tika secināts, ka sociālie tīkli var tikt izmantoti, gan lai koptu un labotu savu valodu, gan norādītu uz citu kļūdām. 

Visu rakstu par LOL valodu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!


Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 622

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Tev nebūs nokaut... rituāli!(11)

Beļģijā asas viedokļu sadursmes starp reliģijas brīvības aizstāvjiem un dzīvnieku tiesību sargiem izraisījuši Flandrijas un Valonijas reģionā ieviestie aizliegumi nokaut dzīvniekus bez apdullināšanas,...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata