SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Asinis un ziepju taloni © DIENA (3)

Šim aparātam ir tikpat gadu, cik man, – sešdesmit pieci – filmu līmēšanas pusautomātu Mazās ģildes pagrabā, Kinoamatieru studijas telpās, rāda dokumentālo filmu režisors Romualds Pipars. Kopš 1971. gada, kad Pipars te pirmoreiz ieradās, viņam šajās telpās pagāja jaunība. Sekoja režisora darbs Rīgas kinostudijas hronikas sektorā, bet, kad Rīgas kinostudija pajuka un kino ražošana mainījās, proti, beidza pastāvēt kinofilma, Pipars atgriezās Kinoamatieru studijā, kurā redzamos filmu gatavošanas aparātus – multkameru PS 1 (pokadrovaja sjomočnaja kamera) un citus – viņš tagad sauc par "faktiski muzeju".

Piemiņas zīme nākotnei © DIENA

Katrā dienas stundā un katrā gadalaikā tā izskatīsies citādi, par jauno vitrāžu Ar degsmi par brīvu Latviju, pareizāk sakot, trīsdimensionālu stikla skulptūru Rīgas Doma Marijas kapelas loga ailā, stāsta tās autori – jaunais arhitekts Krišs Zilgalvis un viņa tēvs, mākslinieks Dzintars Zilgalvis. Šomēnes 1991. gada barikāžu notikumiem veltīto vitrāžu atklāj oficiāli, bet apskatāma tā ir jau kopš pagājušā gada beigām. Atzīmējot Latvijas simtgadi, dievnamam to uzdāvinājuši ziedotāji, biedrība Ascendum un Rīgas Doma pārvalde.

Kas ir debesīs © DIENA (29)

Bērnu reanimatologs un biedrības Reanimare vadītājs Pēteris Kļava par to, ko viņš gribētu novēlēt Ziemassvētkos, par lokomotīvi, kas atņēma paralēlās pasaules, un par nāves gaismu

Māris Martinsons stāstīšanas situācijā © DIENA (1)

Tikko skatītājiem nodevis savu Japānas triloģijas trešo filmu, režisors Māris Martinsons stāsta par austrumu kultūras vizualitāti, vietējā kino naudas aprites pārkarēm un Ušakova cilvēciskošanu.

Nostalģija ir bīstama © DIENA (2)

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no 8. decembra būs apskatāma izstāde YOU’VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze, "poētisks atsegums analogā laikmeta kultūrslānī", kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē, stāsti par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi pagājušā gadsimta 60.–70. gados, kad arvien lielāka sabiedrības daļa sāka arī ikdienā izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces: telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras, teikts izstādes aprakstā.

Trešo reizi uz zoodārzu © DIENA (10)

Jo ilgāk stāvi pie sprosta, jo lielāka dzīvniekam interese par tevi, – vienu no zoodārza komunikācijas likumiem atklāj Ingmārs Līdaka. Sācis strādāt Rīgas zoodārzā atmodas laikā, viņš drīz vien kļuva par izcilu zoodārza komunikatoru ar sabiedrību, vadīdams un veidodams sižetus televīzijas raidījumiem Mana ģimene un citi zvēri, Vides fakti un Zoooāze.

Iekārdināja smagums © DIENA

Rīga vienmēr būs manas mājas, bet man ir jāvirzās tālāk – pēc diviem Korejā Seulas Universal Ballet nostrādātajiem gadiem un spožas uzvaras baleta konkursā Maskavā saka starptautiski atzītā Latvijas baleta zvaigzne Evelīna Godunova. Turpmāk viņa dejos Berlīnes Valsts baletā, bet uz vienu vakaru atgriežas uz mūsu Operas skatuves.

Šipkēvics: Nirstu mūzikā kā baseinā © DIENA

Jānis Šipkēvics seniors ar Radio SWH nodod tautas balsojumam Latvijas simtgades dziesmu sarakstu, atklāj radio dzimti un savu piederību laimīgajai paaudzei

Pieputeņotā kļūdu vēsture © DIENA (6)

Nenoliedzami kinorežisoram Dzintaram Dreibergam ir uzticēts sarežģīts uzdevums – viena no latviešu literatūras un vēstures stūrakmeņiem, Aleksandra Grīna romāna Dvēseļu putenis, ekranizācija. Gaidāms, ka filma uz ekrāniem nonāks 2019. gada novembrī. Tieši tad Dzintaram būs 38 gadi – tikpat, cik tolaik Grīnam, kad viņš pabeidza autobiogrāfisko strēlnieku gaitu darba pirmo daļu

Arturs bija mans Google © DIENA (10)

Inese Vaidere izdod atmiņu grāmatu par vīru, Dienas sporta nodaļas ilggadējo vadītāju Arturu Vaideru (1955. gada 28. augusts – 2016. gada 3. oktobris), atklāj, ar kādām izjūtām saņem Lielā Feliksa balvu, un stāsta par izaicinājumiem Eiropas parlamentā.

No tačkas stūmēja līdz rektoram © DIENA (9)

Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) šogad vairākas jubilejas. Nupat, 14. oktobrī, tika svinēti 155 gadi, kopš dibināta tās priekštece Rīgas Politehniskā augstskola, kuru 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Šogad aprit arī pusgadsimts, kopš augstskola sāka dzīvot Ķīpsalā. Tieši tikpat ilgi zinātnē darbojas RTU rektors kopš 2011. gada, elektroinženieris Leonīds Ribickis, 24. augustā viņam palika 70 gadu, bet, vaicāts par vecumu, rektors uzreiz norāda, ka Amerikā dažs Nobela laureāts vēl pēc 90 gadu vecuma uz savu universitāti katru dienu pats brauc ar automašīnu. Savus Nobela laureātus Rīgas Tehniskā universitāte tagad pēc Ribicka iniciatīvas audzina jau skolas solā.

Vīrieši ir romantiskāki © DIENA (5)

Kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla par Jūrmalas gleznotāja Rolanda Beitnera (1917–2006) memuāriem, atmiņas saglabāšanu un to, cik svarīgas ir ģimenes sarunas pie galda.

Cep, kamēr mīksts © DIENA (3)

"Aiziet no darba bija mana mūža labākais lēmums," saka Linda Vilmansone-Virbule. Savulaik viņa darbadienas vadījusi reklāmas aģentūrā, taču drīz vien sapratusi, ka īstā kaislība ir ēdiens, uzrakstījusi atlūgumu un ar visām četrām ienirusi kulinārijas pasaulē. Šodien viņa strādā savā sapņu amatā – ir ēdienu stiliste.

Kafija ar rektoru © DIENA (8)

Līdz šim Guntars Prānis ikdienā apvienojis un turpmāk arī nepametīs ne zinātnieka, ne vēsturiskās mūzikas pētnieka un mūzikas izpildītāja darbu. Top monogrāfija par viduslaiku Rīgas garīgās mūzikas tradīciju un jaunas programmas vokālajam ansamblim Schola Cantorum Riga. Viņaprāt, "motivēts cilvēks izdarīs maksimālo".

Tā īsi pirms savas jaunākās filmas pirmizrādes saka režisors Varis Brasla un stāsta par cilvēkiem, kas nākuši no zemes, kino mērogiem un to, kāpēc simtgades filmu programmā vajadzētu izvairīties no kišmiša ar rozīnēm.

"Iedomājos, ka tu taču nezini, kas ir dzēšlapa, ko mēs izmantojām lādiņu gatavošanai. Pajautā vecākiem, nē, labāk vecvecākiem, tad kāds tev paskaidros, kāda katrā burtnīcā bija dzēšlapa un kādiem nolūkiem paredzēta..." – šādu atribūtu, kuri ir pašsaprotami tiem, kuru bērnība pagāja pagājušā gadsimta 50.–60. gados, bet ir pavisam sveša pasaule mūsdienu bērniem, Dzintara Tilaka jaunajā grāmatā Oki doki! jeb Kad mēs augām ir papilnam.

Lai lietotu viedās tehnoloģijas, nav jāprot pat runāt – zīdainis pie planšetes vai ar viedtālruni rokās mūsdienās jau ir ikdiena. Taču kādus gan paradumus iemācās bērns, ja vecākiem – starpniekiem starp ierīci un atvasi – pašiem trūkst tehnoloģiju lietošanas pieredzes? Uz šo un līdzīgiem jautājumiem jau labu laiku mēģina atbildēt Eiropas pētnieki. Viņu vidū arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene.

"Es ceru izaicināt vēsturniekus, kuri šī laikmeta Latvijas vēstures grāmatās nespēj iekļaut dziedāšanu un nemin vārdā Ievu Akurateri, nepiemin grupu Pērkons, Skandiniekus un Daini Staltu, kurš folkloras festivālā Baltica pirmais nesa brīvās Latvijas karogu," saka ASV dzīvojošais Guntis Šmidchens.

Komponists Jānis Lūsēns uzsāk koncertus Latvijas skaistākajās baznīcās, atklāj, kādu mūziku viņam vienmēr ir gribējies spēlēt visvairāk, un stāsta, kāpēc priecātos par aizmigušu klausītāju

Dziedātājs Dons gatavojas lidojumam festivālā Summer Sound, atklāj savus Pavlova suņa refleksus un arī to, kā gandrīz kļuva par Polu

Šodien