SestDienas salons / Diena / SestDienas salons / Diena

Ilgāk par pasaules karu. Intervija ar Sandiju Semjonovu © DIENA (7)

Karš Ukrainā turpinās jau sešus gadus, ilgāk nekā Pirmais un Otrais pasaules karš, – stāstot par savu jauno filmu Ukrainas frontē bez pārmaiņām (operatori Jānis Indriķis un Ģirts Straustiņš), kuru 18. februārī rādīs LTV, atgādina žurnālists, filmu studijas Skuba films vadītājs Sandijs Semjonovs.

Par dzejnieku nejauši nekļūst © DIENA (5)

Tagad es būtu laimīgs to vien darīt – stāstot par savu pētniecības darbu, Nobela prēmijas laureāta Josifa Brodska atdzejojumiem angļu un latviešu valodā, saka valodnieks, filoloģijas doktors Jānis Veckrācis, dzejā pazīstams ar pseidonīmu Jānis Vādons.

Grūti iedomāties Putina sistēmu bez Putina © DIENA (63)

Politologs Andris Sprūds par tandēmokrātijas meklējumiem Krievijā, īsumu kā kritēriju un to, kurš guļ Padomju Savienības zārkā.

Katrai smilšu kastei ir robežas. Intervija ar aktieri Gundaru Āboliņu © DIENA

Aktieris Gundars Āboliņš par tīra zelta rekvizītiem filmā Piļsāta pi upis, mīlestību Latgalē un uzvaru pār slinkumu.

Silts, ar vaniļas smaržu. Saruna ar režisoru Uģi Olti © DIENA (1)

Režisors Uģis Olte par to, ka labas lietas dzimst no vēlmes braukt vienā busiņā, kāpēc svarīgi ne tikai to aktu zīmēt, bet arī veikt un kā atrast savus īstos cilvēkus.

Pa muti no Šekspīra. Saruna ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci © DIENA

Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce par lavīšanos pie savas neredzīgās vecvecmāmiņas, sadomazohismu profesijā, rakstnieka bloku un idejām, kuras nav bail atklāt.

Tukšumu atstāt nevajag © DIENA

Par klusuma garšu un ieskatīšanos sevī, par to, kāpēc arī dzērves teritoriju vajag cienīt un kā no šokolādes nonākt līdz dzīves algoritmiem, sarunājas kontemplācijas skolotāja un Elijas nama saimniece Inga Rubene un "literatūrists" Gustavs Terzens.

Atklāj Merķeli sevī! © DIENA (10)

Izstādes Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250 idejas un tekstu autore Aija Taimiņa par to, kāpēc Grēta Tunberga ir kā mazs Merķelis, par latviešu naida evaņģēliju un par laikmetu, kurā rakstītajam vārdam bija nozīme.

Jēni, tev būs jādzied © DIENA

Kādas ir sajūtas, saņemot balvu par mūžu uz skatuves? Kā līdz ar valsts iekārtām, nebūšanām ekonomikā, pārmaiņām domāšanā ir mainījies un joprojām mainās teātris? Kas liek aktierim kļūt par direktoru, un kādēļ svarīgs var izrādīties pat vienas izrādes apmeklējums? Un galu galā - kas neatkarīgi no vecuma, piedzīvotā un pārdzīvotā atkal un atkal, vēl un vēlreiz liek skatuvei teikt ''jā'' ? Spēlmaņu nakts priekšvakarā, lai sarunātos par to visu un vēl daudz ko citu, SestDiena salonā satiekās divi spēlmaņi- viens no šā gada mūža balvas ieguvējiem aktieris Jānis Dreibalts (79) un viens no pretendentiem uz gada aktiera godu Rolands Beķeris (33). Abi no Liepājas teātra.

Agņeškas degošās vēstures © DIENA (3)

Intervija ar poļu kinorežisori Agņešku Holandi (70) par to, cik svarīgs mūsdienās ir dzimums, kāpēc nav iespējams atkārtot vēsturi un kurā brīdī upurēšanās kļuva par trako izpausmi.

Latviešu puteņa medus. Intervija ar režisoru Dzintaru Dreibergu © DIENA (15)

Dzintars Dreibergs (38) par Dvēseļu puteņa mikroķirurģiju, visstiprāko armiju pasaulē un sajūtu Brāļu kapos.

Tā vienkārši notika. Intervija ar komponistu Rihardu Dubru © DIENA

Manas operas stāsts nav ne par politiku, ne vēsturi, mans stāsts ir par mīlestību, uzsver komponists Rihards Dubra (55). Jau pavisam drīz viņš klausītāju vērtējumam nodos savu Suitu sāgu, taču sarunā ar SestDienu dalās pārdomās arī par politiku, tās attiecībām ar baznīcu un sistēmu, kas nereti visvairāk traucē tieši vistalantīgākajiem.

Saslimi? Palīdzi citiem! Saruna ar Viktoru Freibergu © DIENA (1)

Lielu problēmu priekšā māksla nemaz atkāpjas, bet palīdz, saka kinozinātnieks Viktors Freibergs. To viņš saka no savas pieredzes. Tikko atvērta grāmata Kinomāna slimības vēsture, kuru Freibergs sāka rakstīt, kad bija uzzinājis diagnozi "vēzis". Protams, grāmatas nosaukumam ir vismaz divas nozīmes, Freiberga gadījumā neārstējamāka ir izrādījusies viņa otra kaite – kinomānija. Lai gan ārstēšanās procesā veikto pārdomu rezultātā Freibergs ir apņēmies skatīties tikai labas filmas.

Dzīves spēles noteikumu maiņa. Saruna ar Gintu Kaminski © DIENA (5)

Atdot Valku igauņiem apmaiņā pret Roņu salu, lai novērstu mūsu insulāros kompleksus, Krievijai tik mīļo Jūrmalu iemainīt pret Abrenes aramzemēm, novērst suitu valsts izveidošanos, savukārt tiem novadiem, kuros tradicionāli balso par prokremliskiem spēkiem, ļaut doties pa tautas republiku ceļu pēc Luhanskas un Doņeckas parauga – visas šīs lietas netiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā, bet strīdi un iebildumi tik un tā ir tik spraigi, ka brīžam jājautā, vai tās vēl ir diskusijas un dialogs starp valdību un pašvaldībām vai jau karš.

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs par izdzīvošanu pamežā, skološanos pie Jaunsudrabiņa un muzeja Nākotnes namu.

Pienvedēja piedzīvojumi savu ceturtdaļgadsimta jubileju svin ar jaunu albumu Nelaiks, izpārdotiem koncertiem un ir gatavi kļūt par pēdējo grupu, kas dziedās par eksotisku retumu kļuvušajā latviešu valodā.

Aukstā kara laika Somijas prezidentam Urho Kekonenam ārēji mazliet līdzīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs ir Valtera Sīļa jaunās, bet jau kritiķu sajūsmas izsaucienu pavadītās izrādes Finlandizācija (somu rakstnieka Juhas Jokelas luga Migla) galvenais varonis Olli. Viņš kopā ar diviem partneriem somu uzņēmumā vēlas Krievijai pārdot medicīnas iekārtu – smadzeņu skeneri – un pēc Krimas aneksijas nonāk smagas morālās izvēles priekšā.

Nosvinējis 80 gadu jubileju, rakstnieks Viks gaida koncertu Kalniņš & Kalniņš un iesaka pagaidīt 200 gadu, līdz noskaidrosies, kurš literatūrā ir palicis.

Atmodas laikā cilvēki, nezinot viņas adresi, uz konverta rakstīja vienkārši "Kosteņeckai", un vēstules sasniedza adresāti – tik populāra tautā bija Marina Kosteņecka, krievu rakstniece, tobrīd Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte. Pirms četriem gadiem, kad rakstniecei bija 70, viņa SestDienai atklāja, ka tagad strādā pie mūža darba – neatkarības atjaunošanas laikā sev adresēto vēstuļu apkopošanas. Nu mūža darbs ir pabeigts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība šajās dienās laiž klajā atmiņu krājumu par neseno Latvijas vēsturi Mans XX gadsimts latviešu un krievu valodā.

Arvis Viguls latviešu literatūrā ienāca pirms desmit gadiem ar dzejas krājumu istaba un uz palikšanu – visi trīs viņa krājumi (arī 5:00 (2012) un Grāmata (2018)) ir saņēmuši dažādas balvas un kritikas atzinību, 2018. gadā iznākuši Vigula dzejoļu krājumi spāņu, horvātu un vācu atdzejojumā, viņš ir nosaukts par vienu no visinteresantākajiem Eiropas jaunajiem autoriem. Un ne jau velti. Viguls ir no tiem, par kuriem saka: dzejnieks no Dieva.

Šodien