Portrets / Diena / Portrets / Diena

Portrets

Sapnis kļūt neatkarīgai © DIENA

Sapņos viņa staigā, bet reālajā dzīvē to nedara jau septiņus gadus. Divdesmitgadīgā Sanija Smildziņa pēc sporta sacensībās gūtas traumas ir piesaistīta ratiņkrēslam, bet tas nav liedzis kļūt par Norvēģijas čempioni paraolimpisko spēļu programmā iekļautajā ratiņregbijā. Atvest šo sporta veidu uz Latviju viņai vēl nav izdevies, bet tas joprojām ir starp nākotnes mērķiem. Vispirms gan jāiegūst autovadītāja apliecība un jākļūst neatkarīgai.

Vainšteina triumfam pasaules čempionātā – 20 © DIENA

2000. gada 15. oktobris Latvijas sportā ierakstīts zelta burtiem. Todien Francijā vienu no lielākajām uzvarām valsts vēsturē guva Romāns Vainšteins, kļūstot par pasaules čempionu šosejas riteņbraukšanas grupas braucienā. Paugurainajā 269 kilometrus garajā trasē kuldīdznieks, pateicoties Raivja Belohvoščika, Arvja Pizika un lietuvieša Raimonda Rumša pašaizliedzīgajam darbam, pārspēja lielvalstu zvaigžņotās komandas. Tomēr ceļš līdz triumfam bija sarežģīts un pārdzīvojumiem pilns. Neilgi pirms pasaules čempionāta no smagas slimības nomira sportista tēvs, bet atteikums startēt Sidnejas olimpiskajās spēlēs bija sadusmojis daudzus cilvēkus dzimtenē, kuri Vainšteinu sauca par valsts nodevēju. To viņa ģimene nav piedevusi joprojām.

Latvijas futbola cerību stars © DIENA

Latvijas futbols atkal ir pārstāvēts Vācijas bundeslīgā. Pirms gandrīz desmit gadiem šajā spēcīgajā turnīrā vārtus sita daugavpilietis Artjoms Rudņevs, bet šoruden debiju sieviešu čempionātā piedzīvoja ilūkstiete Sandra Voitāne, sniedzot cerības, ka varbūt tieši viņa palīdzēs futbolam Latvijā atgūt spozmi.

Motivācija kļūt izcilākam. Saruna ar treneri Edgaru Kļaviņu © DIENA

Viņš nebija izcils sportists, bet debiju paraolimpiskajās spēlēs piedzīvoja 80 tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Edgars Kļaviņš nopietni sportot sāka vien vidusskolas pēdējā klasē, ātri spējot gūt augstus rezultātus starp vājredzīgajiem. Tomēr sportiskā karjera viņam tikpat strauji noslēdzās, un šobrīd Edgars ir pieprasīts bērnu treneris, kā arī pandēmijas laikā radījis uzņēmumu, kas pārdod attīstošās bērnu rotaļlietas.

Svētais Ikers © DIENA

Futbola bučus uz vadža šovasar kāra ikoniskais spāņu vārtsargs Ikers Kasiljass, kurš ar savu sniegumu vairāk nekā divdesmit gadu garumā priecēja vairākas sporta karaļa cienītāju paaudzes. Jau 18 gadu vecumā viņš tika iemests karaliskā Spānijas kluba Madrides Real vārtos un bija stabila vērtība tajos vairāk nekā pusotru desmitgadi, kopā ar komandu izcīnot piecus Spānijas čempiona titulus un trīs reizes triumfējot UEFA Čempionu līgā. Kasiljass Spānijas valstvienības kapteiņa lomā veicināja "sarkanās fūrijas" dominanci Eiropas un pasaules futbolā, kur tā triumfēja trīs lielajos turnīros pēc kārtas - 2008. un 2012, gada kontinenta meistarsacīkstēs, kā arī 2010. gada Pasaules kausa izcīņā. Karjeras laikā vārtsargs aizvadīja 1119 spēļu profesionālā līmenī un var lepoties ar 24 trofejām dažādos turnīros.

Talants no ārzemēm © DIENA

Latvijas sportā nav trūcis gadījumu, kad nacionālajās izlasēs ielauzušies latviešu izcelsmes atlēti, taču pārsvarā gadījumu ātri vien pačibējuši no horizonta. Svaigas vēsmas iepūtušas arī futbolā, kur ambiciozi sevi pieteicis Londonā dzimušais Deivids Titovs. Šobrīd jaunietis Īrijā sper pirmos soļus pieaugušo futbolā, taču uzstādījis mērķi jau drīzumā atgriezties Anglijā un cīnīties par iespēju spēlēt mūsu nacionālās izlases galvenā trenera Daiņa Kazakeviča virsvadībā.

Ar pasaules labākajiem © DIENA

Paša muļķības dēļ nepilnu 20 gadu vecumā gūstot dzīvi izmainošu traumu, Kārlim Podniekam rokas nenolaidās, un viņš dzīvo ar domu – ja pats iekūlies, pats arī tiec ārā no problēmām. Šobrīd Kārlis spēlē pasaules spēcīgākajā ratiņbasketbola klubā, kura rindās divu sezonu laikā zaudējumus nav piedzīvojis, un aicina ikvienu atrast kaut ko tādu, kas dzīvē aizrauj.

Haralds Vasiļjevs Latvijas hokeja līdzjutējiem visspilgtāk palicis atmiņā ar 2000. gada pasaules čempionātā izcīnīto uzvaru pār Krievijas izlasi, tomēr tas nav vienīgais spilgtais nospiedums, ko viņš atstājis. Apveltīts ar spēcīgu raksturu, Vasiļjevs nebija pats diplomātiskākais treneris un ceļu negrieza nevienam, pat Latvijas hokeja augstākajiem vadītājiem ne. Raksturs Vasiļjevam mēdza atspēlēties, tomēr pašpārliecināto treneri primāri interesēja rezultāts laukumā, kas dažādām metodēm arī tika panākts.

Viņa stāsti dažbrīd šķiet tik neticami, ka prātā nāk salīdzinājums ar Minhauzenu, bet deviņdesmitajos gados Aigars Strauss, pateicoties viņa entuziasmam, aktivitātei un arī nekaunībai, pat tika nosaukts par otru pazīstamāko cilvēku valstī aiz Ministru prezidenta. 20 gadus pavadot ārpus sporta, Strauss atgriezies kā Latvijas Triatlona federācijas prezidents, un, ja apstākļi ļaus, 16. augustā Mežaparkā ar Rīgas triatlonu sāksies šī gada starptautisko sacensību sezona Eiropā.

Visvairāk titulētais Latvijas paraolimpietis Aigars Apinis visu savu karjeru trenējies pie Alda Šūpulnieka, kurš kā sportists, treneris un arī funkcionārs bijis deviņās paraolimpiskajās spēlēs. Intervijā Sporta Avīzei Šūpulnieks atceras interesantākos brīžus karjerā un atklāj dažādas aizraujošas nianses no paraolimpiskā sporta aizkulisēm.

Šodien