Iepriekšējās nedēļas beigās Arābu līgas
(AL) – pašas ietekmīgākās arābu valstu
organizācijas – ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts vienprātīgs lēmums
par Sīrijas dalības atjaunošanu organizācijā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika Gagauzijas autonomijas (oficiālais nosaukums – Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība) galvas jeb baškana vēlēšanu pirmā kārta. Tā uzskatāmi parādīja virkni Moldovas problēmu, kuras jau pavisam drīzā nākotnē var saasināties vēl ievērojami vairāk.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir aktualizējis ideju par to, ka Latvijā jāievieš vispārēja ienākumu deklarēšana. Tas varētu izpausties tā, ka gada ienākumu deklarācija (GID) jāiesniedz visiem jebkādus ienākumus guvušajiem iedzīvotājiem. Šāda ideja nav ne jauna, ne unikāla, un tā varētu nest gan pozitīvus ieguvumus, gan izaicinājumus.
Maija sākumā svinam vairākus, mūsu valstij svarīgus
svētkus. Vakar, 1. maijā,
svinējām Satversmes sapulces sasaukšanas dienu,
4. maijā svinēsim Latvijas
Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pēkšņās veselības problēmas ir padarījušas vēl neskaidrāku situāciju pirms 14. maijā gaidāmajām valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām.
Aizejošajā nedēļā skaļi un plaši izskanēja pedagogu protesta gājiens un triju dienu streiks, protestējot pret ilgstoši piedzīvoto politiķu un ierēdņu ignoranci pret daudzajām problēmām nozarē.
Pārlieku koncentrējoties uz Valsts
prezidenta vēlēšanu aritmētiku,
nepelnīti neizvērtēti palikuši abu
šobrīd vienīgo pretendentu Egila
Levita un Ulda Pīlēna visnotaļ
bīstami paziņojumi šo vēlēšanu
sakarā.
Turpina pieaugt to pasaules
valstu skaits, kuras paziņojušas
par vēlmi vai gatavību samazināt ASV dolāra lomu to starptautiskajos norēķinos, bet
kompānijas Eurizon aplēses
liecina, ka dolāra daļa citu valstu valūtas
rezervēs, kas šā gadu tūkstoša sākumā
pārsniedza 70%, pērn noslīdējusi līdz 47%.
Martā mūsu valstī bija 65
tūkstoši bezdarbnieku, un
bezdarba līmenis, pēc
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bija 6,8%,
pēc Nodarbinātības valsts
aģentūras (NVA) datiem – 6%.
Uzreiz vairākas Dienvidkorejas amatpersonas likušas saprast, ka valsts neatteiksies no savas līdzšinējās politikas un nesāks ieroču un bruņojuma piegādes Ukrainai, aprobežojoties tikai ar humāno un ekonomisko palīdzību.
Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka līdzšinējā reakcija uz Jēkabpilī notikušo traģēdiju primāri ir vērsta uz iekšlietu sistēmas pasargāšanu no ārējās kritikas, tas vēl jo ciniskāk izklausās, ņemot vērā, ka tieši to – nosargāšanas funkciju – kārtējo reizi neizpildīja policija, ļaujot sievieti vispirms mēnešiem ilgi terorizēt un beigās nodurt mazā bērna acu priekšā.
Apgalvojumi, ka Latvija atpaliek
no Baltijas kaimiņvalstīm, ir
dzirdami tik bieži, ka tos vairs
nevar uzskatīt tikai par nīgru
personu īgņošanos vai politisko populistu klaigāšanu.
Daudzās Āfrikas valsts Sudānas provincēs nu jau vairākas dienas turpinās būtībā pilnvērtīga karadarbība starp diviem Sudānas galvenajiem militārajiem formējumiem – valsts armiju un ātrā atbalsta spēkiem, kā tiek dēvēta cilšu zemessardze, kura nedz skaitliski, nedz bruņojuma un militārās sagatavotības ziņā ne ar ko neatpaliek no armijas.
Patlaban līdz brīdim, kad 14.
Saeima balsos par nākamo Valsts
prezidentu, vēl ir vairāk nekā
mēnesis, un prognozes par balsošanas rezultātu var mainīties.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušās nedēļas nogalē notikusī vizīte Ķīnā un paziņojumi, ar kuriem pēc šīs vizītes nāca klajā Makrons, ir izraisījuši kārtējo viļņošanos apvienotās Eiropas ģeopolitiskās suverenitātes piekritēju vidū.
Pērnā gada nogalē piesaistījām stratēģisko investoru, ar kuru kopā kaļam nākotnes plānus. Galvenais mērķis – darbošanās atbilstoši tirgum, digitālo produktu attīstība un kopīgs skats nākotnē. Uzlocītas piedurknes jaunajos apstākļos, veco putekļu neatgriezeniska noslaucīšana un jauns, citāds darba cēliens.
Skatoties, cik samocīti valdība
spriež par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvēšanu vai
nebūvēšanu Latvijā, rodas sajūta,
ka jau kārtējo reizi politiskā un
valstiskā līmenī nespējam līdz
galam paveikt nevienu būtisku, stratēģiski
svarīgu procesu, kādā brīdī to vienkārši
nesamaitājot.
Arābu valstu plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā šobrīd atrodas Saūda Arābijas un Omānas delegāciju – sarunu vedēju – ierašanās husītu nemiernieku kontrolētajā valsts galvaspilsētā Sanā.
Vērtējot situāciju Latvijā ārpus
Rīgas, pamanāms, ka ir pašvaldības, kuru teritorijā notiek
ekonomiskā attīstība, bet ir arī
tādas, kurās attīstība apstājusies vai pat vērojama lejupslīde.
Lieldienu tuvošanās mudina aizdomāties par līderiem mūsu sabiedrībā un fonu, uz kāda iespējamie līderi varētu stiprināt savu autoritāti. Vispirms par fonu.
Melnkalnei šā gada 2. aprīlis
kļuva par vēsturisku dienu,
jo par valsts prezidenta
vēlēšanu otrās kārtas
uzvarētāju kļuva 36 gadus
vecais ekonomists Jakovs
Milatovičs, kura pieredze politikā ir mazāka
par trim gadiem un kurš par kandidēšanu
vēlēšanās izšķīrās tikai mēnesi pirms to
pirmās kārtas.
Tuvāko gadu laikā Latvijā samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits un aizvien sarežģītāk kļūs finansiāli nodrošināt tās sabiedrības grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar iesaistīties darba tirgū. Šādu vīziju pagājušajā nedēļā, tiekoties ar žurnālistiem, ieskicēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
No šā gada 28. marta līdz 30. martam galvenokārt ar virtuālo platformu starpniecību notika jau otrais Demokrātiju samits (Summit for Democracy), kura rezultāti izskatās vēl pieticīgāki par 2021. gada novembra vidū notikušā pirmā šāda samita rezultātiem.
Aizvien nerimst kaislības saistībā ar valsts valodas zināšanu pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Arī šonedēļ izvērtās polemika gan politiķu, gan mediju, gan sociālo tīklu vidē, jo Saeimā tika skatīts Imigrācijas likuma grozījumu projekts, ko rosinājusi Iekšlietu ministrija, argumentējot, ka pašreiz likumā noteiktos pārejas noteikumus dažādu objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot.