Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +28 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 28. maijs
Vilhelms, Vilis

Dienas komentārs

Priekšvēlēšanu kaislības © DIENA

ASV Kongresa Pārstāvju palāta (apakšpalāta) pirmoreiz simts gadu laikā saskārusies ar situāciju, kad ne tikai pirmajā, bet pirmajās četrās (iespējams, šobrīd arī vēl vairākās) balsošanas kārtās nav izdevies ievēlēt jaunā sastāva palātas priekšsēdētāju (spīkeru), par kādu tradicionāli kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis Pārstāvju palātā.

Šlesera un Ušakova bīstamie naratīvi © DIENA

Acīmredzot 2025. gada pašvaldību vēlēšanu gaidās Saskaņas Nils Ušakovs un Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers šonedēļ sāka publisku apmainīšanos komplimentiem, piesakoties uz "nācijas apvienotāju" lomu jeb, tulkojot uz pragmatisku politikas valodu, piesakoties uz to krievvalodīgo balsīm, kuriem vecā Saskaņa, spriežot pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem, bija par nīkulīgu, bet Latvijas Krievu savienība par traku.

Nauda būtu jātērē lietderīgi © DIENA

Rīgā no šā gada 1. janvāra ir ieviesta tūrisma nodeva. Šāds solis bija plānots jau agrāk, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē tika atlikts. Savukārt tagad visām Rīgas tūristu mītnēm būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra viesa nakšņošanas diennakti.

Psihiatra izziņa šovinistu stigmatizācijai © DIENA

Ziņai, ka sākusies psihiatra izziņu izsniegšana atbrīvošanai no latviešu valodas prasmes pārbaudēm, ir potenciāls kļūt par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem desmitgades ilgušajā cīņā par valsts valodas pozīciju aizstāvēšanu, jo zināmā kategorijā ierindos visus tos, kuri ikdienas saziņā demonstratīvi izvairīsies lietot latviešu valodu.

Lulas da Silvas inaugurācija © DIENA

Gada pašā sākumā Brazīlijā ar vērienu tika aizvadīta trešo reizi valsts prezidenta amatā ievēlētā kreisā politiķa Luisa Inasiu Lulas da Silvas inaugurācijas ceremonija.

Šogad svarīga būs drošība © DIENA

Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.

Specifisks pasaules karš © DIENA

Kad Romas pāvests Francisks nesen Spānijas izdevumam ABC sniegtā intervijā nodēvēja Krievijas iebrukumu Ukrainā par trešo pasaules karu, piebilstot, ka neredz "konflikta izbeigšanu īstermiņa perspektīvā", jo "karā jau ir iesaistītas vairākas puses un tam [karam] ir globāls raksturs", viņš neko nepārspīlēja, drīzāk pat pretēji.

Cerības un bažas © DIENA

Aizejošais gads, jācer, noslēgs triju gadu ciklu, kurā Latvija (un, protams, arī visa pasaule) gājusi cauri ārkārtīgi lielai turbulencei gan cilvēciskajā, gan ekonomikas, gan drošības kontekstā.

Vai 2023. gads mūs saliedēs? © DIENA

Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.

Ģeopolitisko satricinājumu gads © DIENA

Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.

Ambīcijas bez risku apzināšanās © DIENA

Kalendārs mums vecā gada aizvadīšanu nesaudzīgi piedāvā kā tikai divas tradicionālas brīvdienas pirms mesties jaunā gada darbos, tādēļ atļaušos aizejošā gada pēdējās remarkas veltīt priekšā stāvošajam, nevis lēnīgai apcerei par aizejošo.

Ukrainas gads Eiropā © DIENA

Decembrī Eiropas Parlaments (EP) tradicionāli apkopo svarīgākos aizejošajā gadā pieņemtos lēmumus, un šajā gadā dominē Ukrainas vārds.

Lielvaru dažādie naratīvi © DIENA

Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanība vakar bija pievērsta Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska vizītei ASV – pirmajai viņa ārvalstu vizītei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā –, bet Ķīnas laikrakstu pirmajās lappusēs bija redzami valsts līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas eksprezidenta un ekspremjera Dmitrija Medvedeva kopīgie foto. Savukārt Krievijas preses uzmanības centrā atradās valsts prezidenta Vladimira Putina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzstāšanās šīs valsts Aizsardzības ministrijas kolēģijā.

Tukšu muldēšanu nepiedos © DIENA

Vienīgais, par ko var teikt paldies jaunajam reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam (AS), kurš otrdien izraisīja dzēlīgu kritiku kārtējo reizi reanimētajai un tūlīt pat arī nobērētajai idejai par bezbērnu nodokļa ieviešanu, ir tas, ka jaunajiem ministriem jau pirmajā valdības sēdē tika nodemonstrēts, ar ko beidzas tukša, nesagatavota, neargumentēta un nepārdomāta muldēšana.

Ziemassvētkos bez ilūzijām © DIENA

Ziemassvētkus šogad sagaidām apstākļos, kuros nācies pierast pie daudz kā tāda, kas prasa izturību. Esam pieraduši pie ziņām par Krievijas izraisīto karu Ukrainā, un tieši Ziemassvētkos kopš kara sākuma būs pagājuši desmit mēneši.

Runas atšķiras no realitātes © DIENA

Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Baltkrievijā un sarunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, visticamāk, liecina par to, ko šie politiķi cenšas noliegt – par Baltkrievijas aizvien ciešāku iekļaušanu Krievijas ekonomiskajā un politiskajā telpā, oficiāli noformētu kā apvienotā valsts.

Atkal vecā plate © DIENA

Uzrunājot jaunievēlēto valdību tās pirmajā sēdē, Valsts prezidents jau atkal, manuprāt, nodevās mazliet dīvainam un vienlaikus grūti izprotamam domu un vēlmju plūdumam attiecībā uz birokrātiski politiskā aparāta paplašināšanu (kam diezgan šķietami sekotu arī nodokļu maksātāju naudas patērēšana vērā ņemamos apjomos), kam nekādi neizdodas atrast racionālu, argumentētu pamatojumu.

Mājokļi valdības deklarācijā © DIENA

Jaunās valdības deklarācijas sadaļā Mājokļi lasāmi šādi skaisti solījumi "Stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā" un "Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos".

Kosovas precedents © DIENA

Kārtējo reizi saasinoties spriedzei etnisko serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos, Kosovas vadība oficiāli paziņoja par pieteikuma dalībai Eiropas Savienībā (ES) nosūtīšanu uz Briseli. Paralēli Eiropas Parlaments (EP) un ES šobrīd prezidējošā valsts Čehija vienojās par atbalstu bezvīzu režīma ar Kosovu ieviešanai, kas gan iespējams tikai ar visu ES dalībvalstu piekrišanu.

Līdz pavasarim bez budžeta © DIENA

Optimālais grafiks paredzot, ka nākamā gada 9. martā jaunā valdība varētu pabeigt darbu pie nākamā budžeta un attiecīgi Saeima varētu nobalsot par tā apstiprināšanu. Tā TV3 raidījumam 900 sekundes paudis jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Pekinas ģeopolitiskā ekspansija © DIENA

Par ne tikai iepriekšējās nedēļas, bet acīmredzami arī ievērojami lielāka mēroga notikumu lielajā ģeopolitikā kļuva Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa trīs dienas ilgā oficiālā vizīte Saūda Arābijā.

Vārdi un darbi © DIENA

Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm.

Cik droša izskatās Latvija? © DIENA

Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Daudzpolaritātes laikmets © DIENA

Ietekmīgajā izdevumā Foreign Affairs nupat tika publicēts plašs Vācijas kanclera Olafa Šolca raksts The Global Zeitenwende. How to Avoid a New Cold War in a Multipolar Era (Globālais pagrieziena punkts. Kā izvairīties no jauna aukstā kara daudzpolārā laikmetā), kurā izklāstīts Vācijas redzējums par Berlīnes un apvienotās Eiropas vietu un lomu daudzpolaritātes laikmetā.

Pietiek būt pārāk naiviem! © DIENA

Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.

Stratēģija uz taktikas rēķina © DIENA

Eiropas Savienības (ES) valstu panāktā vienošanās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam 60 ASV dolāru par barelu apmērā, kas ir tikai nedaudz mazāk par Krievijas eksporta markas Urals cenu, ir raisījusi neizpratni Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kuras vēlējās, lai cenu griesti būtu ievērojami zemāki. Vienlaikus aiz šāda lēmuma (šādiem cenu griestiem) atrodas pamatota, lai arī Austrumeiropai ne īpaši pieņemama loģika.

Skopums pret nākotni © DIENA

Klausoties politiķu solījumus un apņemšanās, kā arī izteikumus par esošo situāciju, varētu šķist, ka lielā mērā Latvijā visam vajadzētu būt kārtībā, tostarp attiecībā uz vienu no svarīgākajām sabiedrības grupām – bērniem.