Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Sistēmiskuma deficīts © DIENA

Stabiņgeita Rīgā, nodokļu un reģionālo reformu haoss, vakcinācijas procesa nemitīgās problēmas, nebeidzamās domstarpības par akustiskās koncertzāles būvniecības vietas izvēli – šķiet, piemērus ar valsts pārvaldes neveiksmes stāstiem varētu turpināt un papildināt bezgalīgi. Protams, iepriekš uzskaitītie piemēri vairāk attiecas tieši uz pašreizējo valdošo koalīciju un valdību, kā arī Rīgas domes varas koalīciju, taču skaidrs, ka līdzīgas problēmas ir pieredzētas gadu desmitiem un visdažādāko politisko spēku kombināciju veidoto koalīciju varas laikos.

Pavļuts un ZVA ražo vakcīnskepticismu © DIENA

Apstākļos, kad plaši izplatīto neuzticību oficiālajiem viedokļiem un politikai var uzskatīt par galveno iemeslu satraucoši zemajam vakcinēto īpatsvaram sabiedrībā, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un citu atbildīgo reaģēšana uz sabiedrībā apspriestiem gadījumiem, kurus vakcīnu skeptiķi saista ar iespējamām vakcīnu blaknēm, ir nepietiekama, bet komunikācija – vēl lielākas aizdomas rosinoša.

Socioloģija neatkarības gadskārtas priekšvakarā © DIENA

Ukrainā plašu rezonansi izsaukuši viena no šīs valsts vadošajiem socioloģiskajiem dienestiem Reiting veiktas aptaujas rezultāti, kas liecina – 41% valsts iedzīvotāju uzskata ukraiņus un krievus par "vēsturiski un kultūras ziņā" vienu tautu.

Spītējot zaļajam © DIENA

Pagājušajā nedēļā portāls Delfi ziņoja, ka Valsts prezidents Egils Levits "no sudraba Lexus pārsēdies melnā BMW". Tas savā ziņā nav nekāds ārkārtējs notikums, ņemot vērā, ka līdzšinējais auto, ko izmantoja prezidenta pārvadāšanai, ticis lietots kopš 2016. gada, turklāt bija beidzies arī iepirkuma līguma termiņš par iepriekš izmantotā Lexus automobiļa pilna servisa ilgtermiņa nomu, un ir tikai loģiski, ka tika rīkots konkurss par jauna auto nomu.

Politiķiem jārada stabilitāte © DIENA

Pretrunīgi vērtētās izmaiņas nodokļu jomā, kas ieviestas no 1. jūlija un attiecas galvenokārt uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), var izraisīt tālejošas sekas. Vispirms jau politiskā aspektā.

Amerikāņu secesijas rēgs © DIENA

Amerikas Savienoto Valstu socioloģisko pētījumu kompānijas Bright Line Watch reizi pusgadā veiktās aptaujas par secesijas jeb atdalīšanās no Savienotajām Valstīm atbalstītāju skaitu piecos ģeogrāfiskajos ASV reģionos liecina par tās piekritēju skaita ievērojamu pieaugumu pēdējā pusgadā.

Ģenerālprokurors atradis zibens novedēju © DIENA

Latvijas ģenerālprokurora kritika par pēdējā laika attaisnojošajiem spriedumiem skaļajās lietās, kas liecinot par "krīzi tieslietu sistēmā", no vienas puses ir vērtējama pozitīvi – akmens iemešana aizaugušā dīķī nevar nākt par sliktu, īpaši, ja to izsaka no tiesnešu vides nākušais Juris Stukāns.

Līderus kritizē daudzi © DIENA

Valsts kanceleja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora atlases komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta". Tas sabiedrībā rosināja diskusiju par darbu Latvijas labā, respektīvi, augstos amatos valsts iestādēs.

Kad inteliģence vairs nav "noderīga" © DIENA

Latvijā daudzus gadus pierasts, ka tā dēvētā inteliģence ir noderīgs dekors, ar ko izrotāt problemātisku vēlēšanu sarakstu vai kam uzgavilēt un izstumt uz skatuves kādā politmītiņā. Covid-19 krīze, iespējams, emocionāli un finansiāli sarežģītais laiks, kurā liegts uzstāties publikas priekšā, šīs "noderīgās" inteliģences vēlmi izteikties par procesiem ir attālinājusi prom no abstraktām politiskām konstrukcijām, kur ar viņiem bieži tika manipulēts, pievēršot viedokļiem, kas skar katru individuāli un ne tuvu neiekļaujas politiķu un sabiedrības pamatstraumes ieņemtajai pozīcijai.

Konfiscēs. Visticamāk. © DIENA

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aktivitātes pēdējos pāris gados raisījušas plašu diskusiju par tiesiskuma aspektiem Latvijā un to, cik aizsargāts – patiesībā neaizsargāts – ir ikviens uzņēmējs. Aizvien daudziem juristiem un uzņēmējiem nav saprotams, kā var būt situācija, kad, balstoties uz ārkārtīgi slidenu un vispārīgu vārdu – visticamāk –, cilvēkam vai uzņēmējam var atņemt naudu, dažāda līmeņa tiesībsargiem izdarot pieņēmumu, ka naudas izcelsme ir neskaidra un, "visticamāk", noziedzīgā ceļā iegūta, tajā pašā laikā pret pašu personu neierosina kriminālprocesu, neapsūdz noziedzīgos nodarījumos un beigu beigās nenotiesā par šādu likumpārkāpumu.

Budapeštas smagā artilērija © DIENA

Atbildot uz Eiropas Savienības (ES) un virknes tās dalībvalstu pārmetumiem Ungārijai, pēdējā ir izvedusi kaujas laukā smago artilēriju, solot rīkot referendumu par Briseles kritizētajiem likumiem, kasi aizliedz informācijas par viendzimuma attiecībām un dzimumu maiņu izplatīšanu nepilngadīgo vidū.

Citādas spēles © DIENA

Piektdien Tokijā tiks atklātas Covid pandēmijas dēļ par gadu pārceltās 32. vasaras olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs 33 sportisti. Lai gan katrs atlēts uz Japānu dodas ar saviem individuāliem mērķiem, vairums no mums klusībā cer arī uz Latvijas vārda parādīšanos valstu medaļu kopvērtējuma tabulā. Un pamatoti.

Izaicinājums – vienot Eiropu © DIENA

Nesen Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā publiskoja "ikgadējo atskaiti par [no Latvijas ievēlēto] deputātu paveikto un padarītā devumu Latvijas iedzīvotājiem".

Kāda ir zaļā kursa cena? © DIENA

Runāt kārajiem Latvijas politiķiem pagājušajā nedēļā gluži vai garām paslīdējis ļoti nozīmīgs notikums – Eiropas Komisija (EK) apstiprināja likumdošanas pakotni t. s. ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Tas būtībā ir daudzu jaunu ierobežojošu normu kopums plašā nozaru spektrā, mērķēts uz to, lai līdz 2035. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Lai arī par šo jautājumu vairākas dienas nepagurstoši vārījās gan Eiropas mediji, gan politiķi, pie mums par šo tēmu plašāki komentāri neizskanēja nedz no premjera, nedz no atbildīgo ministriju puses. Lai gan valdība vēl iepriekšējā nozares ministra Jura Pūces laikā atbalstīja skarbu vides pasākumu plānu, kas atspoguļojas arī plašākai publikai, šķiet, nedzirdētajā Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai.

Zema alga, lēna vakcinācija © DIENA

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra interneta vietnē ievietotā karte, kurā atainots pret Covid-19 vakcinēto, 18 gadu vecumu sasniegušo eiropiešu īpatsvars, atgādina karti, kas ataino Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja Eurostat datus par minimālās algas lielumu ES dalībvalstīs, respektīvi, kur zema alga, tur lēna vakcinācija. Zemāka minimālā alga ir Bulgārijā – 332 eiro, augstākā Luksemburgā – 2022 eiro. Jūlija vidū Bulgārijā vienu vakcīnu bija saņēmuši 17,6% no visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, bet vakcināciju noslēguši 15,8%. Turpretī Luksemburgā vienu vakcīnu bija saņēmuši 73,9%, bet vakcināciju noslēguši 54,5% pieaugušo.

Nepopulāru prezidentu ir vieglāk nepārvēlēt © DIENA

Divi pirmie Egila Levita prezidentūras gadi ir pagājuši, kopjot harmoniskas attiecības ar valdošās koalīcijas partijām un mazāk veiksmīgi – ar sabiedrību, kurai ir cits viedoklis par valdības darbu, par ko liecina Valsts prezidenta institūcijai ārkārtīgi negatīvie reitingi. Tā nebūtu milzīga problēma Saeimā vēlētam prezidentam divus gadus pirms pārvēlēšanas, ja vien šīs partijas neradītu prezidentam galvassāpes gan ētisku pārkāpumu un korupcijas aizdomu dēļ, gan valdības ne tikai nepopulārās, bet objektīvi neprasmīgās krīzes vadības dēļ.

Neizmantotās iespējas © DIENA

Valsts prezidentam Egilam Levitam "svinot" sava pilnvaru termiņa pusceļu, publiskajā telpā valda paliels klusums attiecībā uz viņa veikuma izvērtējumu.

Angelas Merkeles pēdējā misija © DIENA

Vakar savā pēdējā oficiālajā vizītē ASV Vācijas kancleres statusā ieradās Angela Merkele, kuru gaida grūts, taču ne neīstenojams uzdevums. No vienas puses, Merkelei nāksies demonstrēt transatlantisko vienotību starp ASV un Vāciju kā apvienotās Eiropas vadošo valsti, bet, no otras, – demonstrēt Berlīnes un Briseles neatkarību, kā arī to, ka Eiropas svarīgākās galvaspilsētas vairāk negrasās bez ierunām sekot ASV uzstādījumiem.

Atbalsts būtu jāturpina © DIENA

Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem

Atbalsts būtu jāturpina © DIENA

Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem.

Bulgārija turpina slīgt politiskajā krīzē © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Bulgārijā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc tam, kad pēc šā gada aprīlī notikušā balsojuma parlamentā iekļuvušās partijas tā arī nespēja vienoties par valdības izveidi. Provizoriskie rezultāti liecina, ka vienoties diezin vai izdosies arī pēc 11. jūlijā aizvadītajām vēlēšanām, kas nozīmē – šis balsojums ar augstu ticamības pakāpi nav pēdējais un Bulgārija turpinās slīgt aizvien dziļākā politiskajā krīzē.

Saeimas dienas kārtībā atkal ir nonācis jautājums par iespējamu PVN likmes – 21% – samazināšanu līdz 5% tādiem svaigiem pārtikas produktiem kā gaļa, zivis, piens, piena produkti, olas.

Finanšu ministrija 9. jūlijā paziņoja, ka "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām". Arī Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īpaši uzsvēris, ka "reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām".

Veselības ministrija (VM) un valdība kārtējo reizi steigā lāpa nogulētos darbus un ielaistās problēmas risina uz sabiedrības rēķina. Atskāršot, ka skaļi deklarētais mērķis – 70% vakcinēto iedzīvotāju līdz septembrim – nav sasniedzams, valdība ir ķērusies pie metodēm, kuras pati iepriekš raksturoja kā totalitāras.

Valdībai kopumā un koalīcijas partijām atsevišķi, protams, ir izdevīgi Covid-19 krīzes vadības problēmu pasniegt kā sabiedrības problēmu.

Eiropas Savienības (ES) institūciju līmenī vēršas plašumā centieni izdarīt spiedienu uz Ungāriju un tās premjerministru Viktoru Orbanu Ungārijas parlamenta pieņemtā likuma dēļ, kas aizliedz viendzimuma attiecību un dzimumu maiņas propagandu nepilngadīgo vidū.

Pusotrs gads, kas pagājis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, ne tikai iezīmējis medicīniska un ekonomiska rakstura krīzes, bet arī aizvien vairāk palielinājis plaisu starp politiķiem un pārējo sabiedrību. Tas, cik ļoti augstprātīgi un neiecietīgi kļuvuši politiķi pret sabiedrības – nodokļu maksātāju un vēlētāju – viedokli un vajadzībām, šķiet, nav piedzīvots iepriekšējos 30 atjaunotās Latvijas gados.

Nepieciešamība novērst dezinformāciju ir tēma, kas ietverta šonedēļ Strasbūrā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas aktualitāšu sarakstā. "EP deputāti vēlas visaptverošākas pilnvaras Eiropas Savienības (ES) Stratēģiskās komunikācijas darba grupai, kas izveidota, lai cīnītos, piemēram, pret Kremļa dezinformācijas kampaņām ES, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs," skaidro EP Preses dienests.

Nupat žurnāls Foreign Affairs publicēja Džona Hopkinsa universitātes Starptautisko studiju skolas profesora Hela Brenda rakstu Baidena uzlecošā doktrīna (The Emerging Biden Doctrine) ar apakšvirsrakstu Demokrātija, autokrātija un mūsu laika izšķirošā kauja.

Nākotnē var būt dažādi attīstības scenāriji. Šobrīd mums ir tikai iebaidīšanas scenārijs. Mēs gribētu redzēt konkrētu risinājumu gan pozitīvam attīstības scenārijam, gan negatīvai attīstībai.

Šodien