Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Ekonomika vai tomēr ģeopolitika? © DIENA

Austrijas galvaspilsētā Vīnē 5. oktobrī pirmoreiz pēc Covid-19 pandēmijas klātienē notika naftas eksportētājvalstu apvienības OPEC+ nozares ministru tikšanās, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums, ka apvienības valstis, sākot ar novembri, samazinās naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā

Talonu ēra atgriežas © DIENA

Neskaitāmas problēmas piedzīvojis kārtējais Rīgas "pārmaiņu koalīcijas" iedzīvotāju pacietības daudzuma mērīšanas eksperiments – nu jau viennozīmīgi bēdīgu slavu ieguvusī IT platforma Pusdienlaiks.lv, kuras primārais un faktiski vienīgais uzdevums ir nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu skolās un bērnudārzos apmaksas procesu.

Minimālajai algai būs jāaug © DIENA

Minimālajai algai visā Eiropas Savienībā (ES) jābūt tādai, kas "ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi". To šoruden ir paziņojis Eiropas Parlaments (EP), kas septembrī pieņēma Direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu ES. Iecerēts, ka dalībvalstīm direktīvas prasības būs jāizpilda divu gadu laikā.

Jaunievēlētie, atcerieties A/P likteni! © DIENA

Sestdien notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātu pretrunīgumu parādīs jau tuvākais laiks.

Kaislības Brazīlijas gaumē © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t. s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to iznākuma savukārt lielā mērā būs atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.

Dotā uzticība būs jāattaisno © DIENA

Vēlētāji ir devuši iespēju Jaunajai Vienotībai (JV) palikt pie varas, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kuri 13. Saeimas laikā nav bijuši valdošajā koalīcijā, priekšroku devuši pragmatiskajiem – Zaļo un zemnieku savienībai un Apvienotajam sarakstam (AS), nevis klaigātājiem populistiem. Jāpiebilst arī – vēlēšanu rezultāti spilgti atklāj to, ka savs elektorāts gan latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju vidū ir tiem politiķiem, kuri akcentē nacionālo tematiku, jo 14. Saeimā pārstāvēta būs gan Nacionālā apvienība, gan Stabilitātei!.

Ne tikai pārziemošanas jautājums © DIENA

Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Vēlēšanas jau rīt. Jāiet! © DIENA

Vēlēšanu gados aizvien vērojama lielas daļas balsstiesīgo iedzīvotāju vienaldzīgā, būtībā pat noraidošā attieksme pret šo pilsoņa iespēju un zināmā mērā arī pienākumu ar savu balsi ietekmēt to, kāds būs valsts attīstības virziens nākamajos četros gados.

Vai atbalsts ļaus pārziemot? © DIENA

Dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām valdība nolēma, ka elektroenerģijas juridiskajiem lietotājiem, to vidū uzņēmumiem, valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.

Kā balsot un nevilties © DIENA

Pēdējās trīs dienas līdz vēlēšanām daudzi pavadīs diskusijās ar sevi par izšķiršanos, vai vispār iet vēlēt, un šaubām, vai es, vēlētājs, vispār kaut ko varu ietekmēt. Vai konkrētai partijai atdota balss nepazudīs valdības koalīcijas kompromisos

Itālijas konservatīvā izvēle © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia) priekšgalā.

Iespēja balsot jāizmanto © DIENA

Saeimas vēlēšanu datums – 1. oktobris – ir jau pēc dažām dienām. Ja 1. oktobrī nav iespējams doties balsot, tad jau iepriekš – 29. un 30. septembrī – var ieiet vēlēšanu iecirknī un nodot balsi glabāšanā. (Plašāka informācija par to atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.)

Nereformējamais ANO © DIENA

Pašlaik Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijas centrālā tēma, protams, ir karadarbība Ukrainā, kamdēļ pārējiem jautājumiem tiek pievērsts ievērojami mazāk vērības. Viens no šādiem jautājumiem ir virknes rietumvalstu ar ASV priekšgalā virzītā tēma par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi (DP) un arī organizācijas citas institūcijas.

Esam sagatavojušies Putina mobilizācijai © DIENA

Haoss Krievijas lidostās un uz tās robežām, kas trešdien iestājās pēc it kā mēnešiem ilgi prognozētā, tomēr kā šoks atnākušā Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju, parādīja, ka Eiropas lēmums par ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, kur baltieši nospēlēja proaktīvu lomu, bijis tālredzīgs, un attiecībās ar šo agresīvo valsti diskusijas par humāniem apsvērumiem ir jāaizmirst – pašu drošība ir pirmajā vietā.

Politiķiem jārunā atklāti © DIENA

Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 8368 jauni Covid-19 gadījumi, un salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš jaunatklāto gadījumu skaits pieaudzis par 48,8%, turklāt par 23% palielinājies pacientu skaits stacionāros, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Neatrisināmais eksklāvu jautājums © DIENA

Iepriekšējās nedēļas otrajā pusē uzliesmoja bruņotas sadursmes uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, kuras paņēma kopumā vairāk par simtu abu pušu karavīru dzīvību. Turklāt sadursmes sākās brīdī, kad abu valstu prezidenti – Emomali Rahmons un Sadirs Džaparovs – jau bija ceļā uz Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu sanāksmi Samarkandā.

Par naida izpausmēm jāatbild © DIENA

Interneta vide bieži tiek dēvēta par džungļiem, kuru civilizēšanai nepieciešamais normatīvais regulējums un tiesu prakse vēl tikai veidojas.

Iztukšos vēl vairāk © DIENA

Globālās inflācijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības procesiem, šķiet, beidzot pamanījušas arī centrālās bankas, kuras, cenšoties slāpēt straujo patēriņa cenu kāpumu, sākušas visai agresīvu procentu likmju celšanas kampaņu.

Sprādzienbīstams diplomātiskais pasts © DIENA

Pirmdien ASV vēstniecības vairāk nekā 20 valstīs ir saņēmušas amerikāņu izlūkdienestu informāciju, kā Krievija pēdējos astoņus gadus šajās valstīs uzpirkusi amatpersonas un politiķus, tam iztērējot vismaz 300 miljonus dolāru, lai īstenotu savu politisko ietekmi un jauktos vēlēšanu procesā, un būtu ārkārtīgi maz ticami, ka šīs shēmas apgājušas Latviju.

Miera aprises nav saskatāmas © DIENA

Uzliesmoja bruņotas sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas armiju starpā, abām pusēm jau ierasti vainojot vienai otru to izraisīšanā. Lai arī sadursmes risinājās nelielā (apmēram 10 x 50 km) teritorijā un šobrīd ir izdevies panākt pamieru, situācija turpinās būt saspringta, jo konfliktam starp Erevānu un Baku pārskatāmā nākotnē nav reālu risinājumu.

Krievijas tūristus nevajag

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju 8. septembrī informēja par vienošanos ierobežot Krievijas pilsoņu, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā tūrisma, kultūras, sporta vai uzņēmējdarbības nolūkos.

Rīt Uzbekistānas pilsētā Samarkandā sāksies divas dienas ilgs Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO), vienas no nozīmīgākajām nerietumu valstu apvienībām, valstu līderu samits, par kuru izskan viedoklis, ka tas kļūs par nozīmīgu pavērsiena punktu globālajā ģeopolitiskajā konfrontācijā, tostarp ievērojami konkretizējot rietumu galveno pretinieku un to atbalstītāju koalīcijas kontūras

Nākamajā gadā Veselības ministrija plānojot sākt darbu pie jaunās digitālās veselības sistēmas, kas laika gaitā nomainīs slikti strādājošo e-veselību, kodola funkciju izstrādes – tas vakar tika runāts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām, uzrunājot aizejošo 13. Saeimu, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.

Visai savdabīgu "kompromisa" piedāvājumu pedagogiem šonedēļ izteica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) – ja pedagogu arodbiedrība izšķirsies par terminētu triju dienu streiku beztermiņa streika vietā, ministrija nākšot pretī un kompensēšot dīkstāves dienas. Šis ministres piedāvājums izskanēja kā izmisuma solis, diezgan labi apzinoties, ka pedagogu arodbiedrības prasības valdība nevar (bet varbūt vienkārši negrib) apmierināt. Un nevar izslēgt, ka šāds savdabīgs piedāvājums ir pēdējais cerību salmiņš politiķu arsenālā, lai izvairītos no nopietnām nepatikšanām, kas sāksies tieši divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Septembrī energoresursu cenu augšupeja kļuvusi par vienu no dominējošajām tēmām sabiedrības dienaskārtībā. Turklāt pastāv neziņa par to, cik lieli būs rēķini ziemā.

Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.

Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.

Tuvojoties 1. oktobrim – Saeimas vēlēšanu dienai –, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta politisko spēku reitingiem, un likumsakarīgi ir tas, ka it īpaši šos reitingus popularizē tie politiķi, kuru partijām reitings ir kāpis.

Šodien