Latvijā novērota būtiska izaugsme vidējās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātībā, teikts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā ziņojumā Education and Training Monitor.
Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma Education at a Glance 2019 rezultāti.
Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.
Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – tik draudzīgi un pieejami nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Valdība otrdien, 16. jūlijā, izskatīja IZM kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.
Globālajā augstākās izglītības tirgū pieņemas spēkā tendence, ka studēt gribētāji meklē kvalitatīvu izglītību par samērīgu cenu un ir gatavi doties mācīties uz ārzemēm. Cilvēkus, kuri studē ārvalstīs, patlaban ir ierasts dēvēt par mobilajiem studentiem.
"Konkurence kopumā ir laba lieta, tā palīdz pilnveidoties, palīdz saglabāt atvērtību jaunajam, pārmaiņām. Taču mēs patlaban esam tādā situācijā, kad konkurences slogs ir ļoti smags, jo pie mums ir liels augstskolu un to filiāļu skaits, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu. Tirgus ir ļoti sadrumstalots. Notiek nu jau tiešām sīva cīņa par vietu zem saules. No tā, es domāju, valsts augstskolas nav ieguvējas, jo funkcijas, kas jāveic valsts augstskolām, ne visas var būt vērstas uz peļņu," intervijā norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Ikstens.
Augstskolu studenti juriskonsulta kvalifikāciju varēs iegūt vairs tikai līdz 2020. gada beigām. Vismaz tā to ir iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Tieslietu ministrija (TM), sakot, ka tas tiek darīts tiesību zinātņu jomas izglītības reformas vārdā. Pašas augstskolas, kurās tiek sagatavoti šādi speciālisti, pret to asi iebildušas un sola cīnīties, lai iespēja apgūt šo profesiju netiktu likvidēta. Vairākas no augstskolām joprojām turpina jauno studētgribētāju uzņemšanu programmā, kur var iegūt juriskonsulta kvalifikāciju.
Šogad pamatstudijām kādā no 13 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 911 reflektanti, kas ir augstākais studētgribētāju skaits pēdējo piecu gadu laikā, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Izglītošanās nekad nebeidzas – tas ir process visa mūža garumā. Taču tas lielā mērā ir atkarīgs no paša iniciatīvas un vēlmes pastāvīgi papildināt zināšanas un kompetences – spēt paskatīties tālāk par savu ikdienas rutīnu.
Spēja samaksāt par studijām un segt ikdienas tēriņus ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē augstākās izglītības pieejamību – tieši sociālekonomiskie aspekti lielai daļai jauniešu ir šķērslis studiju uzsākšanai vai turpināšanai. Kreditēšanas sistēma nav būtiski mainījusies pēdējo 20 gadu laikā, tāpēc šajā jomā steidzami nepieciešams veikt reformas.
Par nepieciešamību palielināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējumu labprāt runā gan politiķi, gan profesori, studenti, uzņēmēji, vietējie un ārvalstu eksperti. Tomēr nauda neatrodas. Te nav vainīgs "politiskās gribas" trūkums, bet gan politekonomiskā realitāte. Jeb vienkāršāk sakot - neatradīsies daudzi, kurus ikdienā un personīgi ietekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības nepilnības. Reāla attīstība var pat daudziem nebūt izdevīga, jo liktu mainīties, uzskata Zinātes, tehnoloģiju un inovāciju politikas doktors Kaspars Bērziņš.
Valdībai tomēr vajadzētu daudz vairāk ieklausīties ES ieteikumos par augstākās izglītības un zinātnes finansēšanu, Guntaram Gūtem pauž Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis.