Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Studijas krievu valodā neatļaus

Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Neapmierināti ar steigu

Tikai tagad steidzamības kārtā uz Saeimu tiek virzīti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie Augstskolu likuma 56. panta grozījumi, kas paredz, ka studiju programmas noteiktos gadījumos drīkstēs realizēt Eiropas Savienības oficiālajās valodās, bet ne citās, tostarp krievu valodā (izņemot tad, ja tās ir valodu un kultūras studiju jomā). Taču arī ES valodām plānoti ierobežojumi, proti, tās, pirmkārt, būs atļautas tad, ja tas noteikts ES programmu un starpvalstu līgumos, otrkārt, ja studiju virziens akreditēts un visas tā programmas saņēmušas augstāko vērtējumu – "izcili" vai "labi", treškārt, kopīgās studiju programmās. Taču citos gadījumos augstskolas un koledžas realizē programmas valsts valodā ar nosacījumu, ka tikai piekto daļu no to kredītpunktu apjoma drīkst apgūt ES oficiālajās valodās. Pārejas noteikumi būtu spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Nozarē strādājošie neslēpj neapmierinātību ar to, ka IZM šos likuma grozījumus «nomarinēja» tik ilgi, ka nu nav citas izejas, kā tos virzīt uz Saeimu steidzamības kārtā – apejot ierasto kārtību, kad jautājums tiek skatīts arī Ministru kabineta sēdē, lai tur savu vārdu var teikt arī citu ministriju pārstāvji. «Plānotās izmaiņas nav izdiskutētas ar iesaistītajām pusēm, tās šauri un strikti skatās uz Satversmes tiesas spriedumu. Patiesībā ierobežojumi ir vēl stingrāki nekā pašreiz,» norāda Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts. Sākotnēji tie bija vēl skarbāki un tajos ietverti tādi punkti, kas neattiecas uz valodas normām. 

Arī Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis ir neapmierināts: viņa vadītā organizācija no IZM vispār nav saņēmusi nekādu informāciju par mēģinājumiem meklēt kādas alternatīvas, kā to noteica ST lēmums. Viņaprāt, pašreizējā redakcija būtiski kavēs augstākās izglītības eksportu. Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā deputāti iebilda pret šādu likuma grozījumu veidu, kad stundas laikā tie tiek izskatīti, visu laiku atgādinot, ka termiņi deg un 1. maijā jau visam jābūt izdarītam, pretējā gadījumā augstskolas paliks bez regulējuma.


Pārspīlētas prasības

Izskan arī kritiski vārdi par atļauju programmu svešvalodā īstenot tikai tajos studiju virzienos, kuros visas programmas novērtētas ar "izcili" vai "labi", bet ne "apmierinoši", kas "arī ir normāls vērtējums". Turklāt tāds vērtējums var būt radies arī objektīvu iemeslu dēl, piemēram, nepietiekama valsts finansējuma dēļ. Gadījumā, ja akreditācijā pēkšņi kāda programma noteiktajā virzienā saņems zemāku atzīmi, tas nozīmēs, ka bumerangs var ķert izcilu  programmu angļu valodā. "Programmas tiek slēgtas un atvērtas, turklāt vājāku programmu var slēgt tikai pakāpeniski, jo līgums jāslēdz uz visu periodu. Tas nozīmē, ka jaunu programmu atvēršana svešvalodā tiks aizkavēta gadiem," uzskata Baumanis.

Izskanēja arī iebildes, ka par augstskolām, kas līdz šim piedāvāja arī studiju programmas krievu valodā, vispār nav domāts, vienīgi pateikts, ka nekas tāds netiks atļauts. Līdz ar to, iespējams, tas būs iemesls tām atkal vērsties Satversmes tiesā.


Citu alternatīvu nav

IZM pārmetumus noraida. Likuma izstrādātājs, izvērtējot citas alternatīvas (nav gan zināms – kādas), nav atradis citu veidu, kā aizstāvēt valsts valodu un panākt tās lietojuma nodrošinājumu zinātnē. Tā ir politiskā izšķiršanās, nosakot, kādos gadījumos Latvijā var notikt mācības svešvalodā, un dodot atļauju īstenot šādas programmas tikai labākajiem, uzsver IZM Juridiskā un nekustamā īpašuma departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte. 

"Kvalitātes kritēriji, kuriem izpildoties augstskolām tiktu piešķirtas tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, tiks attiecinātas gan uz privātpersonu, gan arī uz valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, jo neatkarīgi no dibinātāja Latvijā akreditētās augstākās izglītības iestādes izsniedz Latvijas valsts atzītu augstākās izglītības diplomu. Minētais liecina, ka valsts ir devusi noteiktas garantijas par iegūto izglītības kvalitāti. Augstākās izglītības pieejamība Latvijas augstākās izglītības iestādēm nav ierobežota ne ES, ne arī ārpus ES telpas esošajam iedzīvotājam. Ņemot vērā to, ka vienotajā izglītības sistēmas tvērumā ietilpst arī privātās izglītības iestādes, kas izdod valsts atzītus diplomus, valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums ne vien regulēt studiju programmas un studiju programmu akreditācijas kritērijus, bet arī noteikt īstenošanas valodu. Valsts šajā gadījumā patur sev ekskluzīvās funkcijas noteikt kritērijus studiju programmu akreditēšanai un studiju programmu īstenošanas valodai," likumprojekta anotācijā akcentē IZM.

Top komentāri

Itamars Toledano
Protams, ka nav jāatļauj, jo neba Krievijā kāds kur ko latviešu valodā māca.
Zane Grīnberga
Jā, tā ir cita pasaule - šobrīd esmu TSI - cita informācijas telpa, cita kultūra, citas tradīcijas, citi etaloni.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas