Mēroga jautājums
Nedēļa pagājusi jaunās valdības zīmē. Jaunajā Ministru kabinetā ir gana daudz jau redzētu seju, dažas – jaunas un valsts līmenī vēl nepierastas. Vai tas izrādīsies trumpis un ilgtspējas priekšnoteikums vai tieši otrādi?
SestDienas anotācijas
Izsalkušie
Abas puses bija izsalkušas – treneris Luka Banki pēc izaicinājumiem, savukārt Latvijas izlase pēc
panākumiem. Pamatojot skaistās uzvaras un mūsu basketbolistu iekļūšanu labāko pieciniekā, SestDienai saka bijušais Latvijas basketbola izlases treneris Kārlis Muižnieks.
Komandas un individuālisti
Lauvas!!! Uzraksti, ka viņi ir lauvas!! – tā trešdienas pēcspēles emocijās man saka draugi, uzzinot, ka šīs nedēļas SestDienai uz vāka būs basketbols. Protams, kā gan citādi?! Sportisti mūs šogad lutina – tik daudz skaistu emociju un sirdi plosošas līdzdzīvošanas, kad viss apkārt sastindzis viena mirkļa, vienas spēles spriedzē!
Joprojām iespēju zeme
Vai Latvija arvien vēl ir iespēju zeme? "Jā, noteikti ir," pārliecināti saka šā gada Valstiskuma balvas saņēmējs Vilis
Vītols. Viņa viedoklim un uzskatiem par dažādiem jautājumiem
un norisēm gan Latvijā, gan pasaulē var piekrist vai nepiekrist,
taču jāatzīst – viņš pilnīgi noteikti ir viens no tiem, kuri vistiešāk
atbilst SestDienas rubrikas Cilvēks = valsts idejai. Proti, pārliecībai, ka tik tiešām ikviens var kļūt par lielāku procesu aizsācēju
vai virzītāju un ka pilnīgi katram cilvēkam ir nozīme arī valstiskā
līmenī.
Ēnas un ambīcijas
Politiskās spēles ir viltīga padarīšana. Lai cik rūpīgi arī nesekotu līdzi valdības un Saeimas mājā notiekošajam, zināmi pārsteiguma zaķīši no cepurēm vienmēr izlec un rada viļņošanos pat tajos, kas it kā "jau teica, ka tā būs".
Bez akmeņu mētāšanas
Neticu, ka Krievijā ledusskapis uzvarēs televizoru. Tur ledusskapis vienmēr zaudēs, – runājot par propagandas nozīmi, SestDienai saka ManasBalss vadītājs Imants Breidaks. Kurā brīdī propaganda sāk valdīt pār cilvēka prātu? Kam ir jānotiek, lai tās vēstījums kļūtu svarīgāks ne tikai par veselo saprātu, bet arī par pamatvajadzībām un vēlmi dzīvot arvien pārtikušākā sabiedrībā?
Nenopietni par nopietno, nopietni par jokiem
Krusa ābolu lielumā, neliela plūdu sajūta, dažos ceļa posmos ar auto burtiski ienirstot ūdenī, vēja lauzti koki un, protams, postījumi, kuri tik ātri vis nebūs novēršami.Augusta sākuma negaiss un lietus, šķiet, pamazām iezīmējis vasarīgās bezbēdības beigas, gaisā jūtama tāda kā lēna atgriešanās darbu ikdienas ritmā un nopietnībā.
Ir jāeksperimentē
Bloķēti tilti uz vienu pusi un vairākas stundas
korķī līdz nakts melnumam. Droši vien tā joprojām ir košākā
asociācija, kas lielai daļai Rīgas iedzīvotāju nāk prātā, ja piemin
pirms neilga laika no kārtības sargiem aizbēgušo noziedznieku.
Turklāt, lai arī citādos apstākļos, tomēr tas bija jau otrs izbēgušais likuma pārkāpējs nepilnas nedēļas laikā.
Gaidot ideālo sistēmu
Kurš vainīgs pie tā, ka skolēni nemāk lasīt?
Un kas tad īsti jāmaina visā izglītības sistēmā, lai tā beidzot
darbotos ideāli?
Ziņkārība, atklājumi, uzvaras
Mūsu nebeidzamā ziņkārība ir interesanta lieta – lūk, zinātnieki izpētījuši, ka cilvēks gatavs pat ciest
sāpes, lai apmierinātu vēlmi zināt. Tāpat vismaz daļa no mums
gatava doties avantūrās, lai tikai izpētītu visas iespējamās
cilvēka spēku, spēju un iespēju robežas.
Dziesmas spēks
Tas lepnums un spīts ir mums asinīs paaudžu paaudzēs, tāpēc zinājām, ka pratīsim
sevi aizstāvēt, atbildot uz jautājumu par
Ukrainas cīņassparu, saka folkloras grupas
Joryj Kłoc līderis Antons Vognedars Lubijs.
Slavenais svētku gars
Pat ja pats nedejojat un nedziedat, pat ja biļešu
rindas neizstāvējāt un ne uz vienu koncertu vēl
neesat bijis... pagājušajā svētdienā pietika kaut
uz mirkli pabūt Rīgas centrā, redzot un dzirdot
visu novadu priecīgos soļus un balsis, lai cauri
ķermenim izskrietu tā ne ar ko nesajaucamā
atskārsme – Dziesmu un deju svētki atkal ir klāt!