Pēc apdullinoši skaļās hokeja slavas nedēļas varētu būt pagrūti atcerēties, ka pagājušo piektdien daudz klusāka sensācija risinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja diskrētajā atmosfērā
Neesmu bara cilvēks, tāpēc neapmeklēju piketus un mūžā neesmu parakstījis nevienu kolektīvu vēstuli. Ja man ir kas sakāms, rakstu to šeit, tikai savā vārdā
Kamēr fronte Ukrainā nekustas, sabiedriskā doma savilkusi frontes līnijas pašu mājās – krustu šķērsu, starp šķietami savējiem un svešiem, izdomātiem liberālajiem un konservatīvajiem, īstiem latviešiem un neīstiem
Sportisti labi zina, ka nekad neuzvarēs, ja neticēs, ka tiešām piedalās sacensībās. Līdzīgi arī mākslā – šaubas par saviem spēkiem var būt lielākais šķērslis tos parādīt. Nav pat tik svarīgi, vai šaubās pats mākslinieks vai visi citi, kuriem ar viņu būtu jālepojas
Nolēmu rakstīt tikai labas lietas. Ikdienas ziņu fons ir diezgan satraucošs, tāpēc gribēju jums pastāstīt, kādā veidā gūt dvēseles mieru, viscaur labu garastāvokli un spēju ar gaišu skatu raudzīties rītdienā
Līdz šai svētdienai, 28. augustam, Cēsu Izstāžu namā skatāma Cēsu mākslas festivāla izstāde Bruno Vasiļevskis P.S. Atzīmējot tās noslēgumu, šodien, 26. augustā plkst. 17.00 Cēsu apmeklētāji varēs piedalīties mākslas kuratora Viļņa Vēja sarunā ar mākslinieku un kritiķi, ilggadēju Bruno Vasiļevska draugu, Jāni Borgu. Savukārt svētdien, 28. augustā, plkst. 15.00 pirms izstādes slēgšanas kuratora Viļņa Vēja pavadībā norisināsies ekskursija Piebildes pie piebilstā.
Īsta latvju māksla vienmēr ir orientējusies uz vietējo auditoriju, kas vasarā ir iekšzemes tūrisma dzinējspēks, – likumsakarīgi, ka arī izstādes cenšas izķert rīdziniekus tur, uz kurieni viņi ir devušies atpūsties