Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa

Domāts – darīts

Piedāvāšu vismaz dažus virzienus, kuros inventarizēt pašiem sevi, vai smadzeņu stūrītī nav aizķēries kāds padomju mantojuma perēklis

Nesen publiskajā telpā izskanēja kaislīgi aicinājumi atteikties no padomju mantojuma – ar to domājot pieminekļu gāšanu un zvaigžņu izskrāpēšanu no tilta margām. Domāts – darīts, vismaz pa pusei! Vārāk skanēja balsis, ka padomju mantojumam ir ne tikai materiālas, bet arī garīgas formas, bet pavisam grūti iet ar to identificēšanu. Viedokļu līderi sacentās, izgudrojot arvien jaunas palamas nu jau pieveiktajam obeliskam, bet necik tālāk garīgā atjaunošanās nav tikusi. Piedāvāšu vismaz dažus virzienus, kuros inventarizēt pašiem sevi, vai smadzeņu stūrītī nav aizķēries kāds padomju mantojuma perēklis.

Es, piemēram, noķeru sevi slazdā ik reizi, kad ieraugu latviešu portālos ziņas par krievu šovbiznesa zvaigznēm – vienalga, proputiniskām vai antiputiniskām –, jo it kā gribas ziņu atvērt, bet, no otras puses, – kāpēc lai es par tām interesētos? Tikmēr portālu turētāji skaita klikšķus un acīmredzot secina, ka latviešu auditorijā pieprasījums joprojām ir milzīgs, jādrukā vēl! Skaidrs, ka imperiālas un koloniālas lielvaras mēdz izveidot ideoloģiskas konstrukcijas, simboliskas zīmju sistēmas un hierarhijas, kas leģitimē to varu, piemēram, īpašās centra un provinces attiecības, kurās province akceptē, ka nozīmīgas idejas un personības var nākt tikai no centra. Lūk, lakmusa papīriņš padomju mantojumam – vai apzināties sevi kā provinci, un uz kuru pusi, jūsuprāt, atrodas centrs?

Kāds cienījams latviešu kinorežisors intervijā pauda domu, ka mums, redz, neesot tādas drosmīgas inteliģences kā Maskavā, šādā salīdzinājumā izsperot trīs postpadomju priekšstatus uzreiz: pirmkārt, Latvijā vienmēr ir bijuši disidenti, tikai mēs par tiem joprojām maz zinām (mūsu pašu atbildība!), otrkārt, nevar salīdzināt brīvdomību demokrātiskā valstī un autokrātijā, treškārt, kādēļ gan protesta piemērus meklēt krievu valodas, nevis angļu, franču vai spāņu informatīvajā telpā? Lūk, kāpēc es šobrīd, Ukrainas kara laikā, neaizraujos ar emigrējušo krievu slavenību apjūsmošanu, jo ziedi un ovācijas, ko viņi saņem, ir par sasniegumiem tajā postpadomju universā, no kura mums pienāktos distancēties. Es savus iedomātos aplausus labāk sūtu anonīmam ukrainim karalaukā. Es nesekoju neskaitāmiem YouTube kanāliem, kuros krievu analītiķi sacenšas daiļrunībā par Putina režīmu, un necenšos iegaumēt neskaitāmo figurantu vārdus, jo tie rada maldīgu priekšstatu, ka Krievija ir uzbrukusi nevis Ukrainai, bet šiem labi situētajiem un daudzos veidos privileģētajiem opozīcijas pārstāvjiem.

Pavisam nepieņemama man šķita nesen masveidīgā dalīšanās virtuālajā telpā ar kādu teātra izrādes ierakstu, kurā piedalās Putinam visādos veidos lojalitāti paudusi kinozvaigzne, – un vēl jo mazāk apelēšana pie šīs izrādes mākslinieciskajām kvalitātēm. Klau, mēs taču zinām, ka kara musinātāji Mihalkovs un Šahnazarovs kādreiz ir veidojuši labas filmas, bet kas tā bija par pasauli un kādam mantojumam pieskaitāma?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Hanzas peronā top dejas izrāde Pāru terapija

Hanzas peronā 5. un 6. aprīlī pirmizrādi piedzīvos dejas izrāde Pāru terapija, kuru veido horeogrāfe Liene Grava, dramaturgs Artūrs Dīcis, mākslinieks Reinis Suhanovs, mūzikas autors Reinis Sējān...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja