Emociju līdzsvarošanai un vispārējai fiziskajai attīstībai piemēroto karatē apgūst līdzīgi kā deju – lai varētu kustēties harmoniski, soļi un ritms regulāri jātrenē.
Ko darīt ar nevajadzīgiem, novalkātiem kokvilnas vai sintētisko šķiedru apģērbiem, kuri ir savu mūžu nokalpojuši un nav derīgi nodošanai labdarībai, – šis ir bieži uzdots jautājums zero waste dzīvesstila entuziastu diskusijās.
Ceļš no skaista meža Ropažu novadā izved klajumā. Skats pievēršas kuplam dižozolam pie mājas. Vēlāk uzzinām – tam jau gandrīz pusotra gadsimta, apkārtmērs – seši metri! Pļavā ganās zirgi, aplokā žiperīgi lēkā četras kaziņas. Mūs sadzirdot, pretī nesas bariņš suņu, taču ir skaidrs – šie nav kodēji. Viņiem sirsniņas pilnas ar mīlestību un labāk par kārumu noder lielo un mazo suņu apmīļošana. Pretī nāk Ziedkalnu saimniece Jūlija Troksne. Kaut kur tālāk dzirdu ripzāģi. Tur darbojas Jūlijas vīrs Aleksejs. Ziedkalnu dunduri, šķiet, ir vienīgie niknie radījumi visā apkārtnē, tie brūk mums virsū kā šovasar vispār neēduši. Jūlija smej – viņas asinis mošķiem jau apnikušas, bet mēs nešpetņiem esam īsts deserts.
Kosmētika, ko pērkam veikalos, ja tā ir ekosertificēta, nav kaitīga ne cilvēkam, ne videi, taču ne visi ražotāji izmanto pārstrādātu iepakojumu un tikai retais to pieņem atpakaļ tālākai lietošanai.
Ikdienā mēs pat neaizdomājamies par to, ka virs mums, zem mums, blakus mums, gandrīz it visur – dažādās iekārtās valda elektrība. Mūsdienu cilvēks savu dzīvi bez elektrības nespēj pat iedomāties, jo tā viņam šķiet viena no visparastākajām lietām, bez kuras nevar iztikt ne dienu, ne nakti, un tā tas ir gan lieliem, gan maziem.
Vasaras vakarā atpūta uz terases, dārza lapenē vai vienkārši pie piknika galda ir iecienīts laika pavadīšanas veids. Lampiņu virtenes, mūzikas aparatūra un varbūt pat kāda iekštelpām paredzētā ierīce tiek lietota ārā – pagarinātāji novietoti mitrumā vai ūdensnedroši gaismekļi novietoti zem klajas debess un dažkārt pat lietus laikā… Tas nebūt nav droši!
Ik gadu vidēji 15 bērnu un 50 pieaugušo Latvijā gūst smagas elektrotraumas. Tāpēc AS Sadales tīkls kā elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā veic virkni preventīvo darbu elektrotraumu gadījumu skaita mazināšanai. Viena no AS Sadales tīkls korporatīvās sociālās atbildības prioritātēm ir bērnu un jauniešu izglītošana elektrodrošībā.
Dabasgāze ir viens no resursu veidiem, kas sniedz komfortu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju gan nodrošinot iespējas apsildīt mājokli, gan gatavot maltītes, taču iedzīvotājiem jāprot to lietot atbildīgi.
Pārdaugavā Meža ielā uz ietves kā pildīta pankūka pavasara saulītē sildās ruds runcis. Nāku iepazīties ar kafejnīcas Cepiens talismanu Velsas korgiju pembroku Norī, bet izrādās, ka iestādījuma saimniecei Denīzei Lapinskai četrkājaino kompanjonu ir vairāk nekā viens.
Rebekas un Toma Liepiņu kāzu ceremonijas dekorācijas patiesi ir iespaidīgas un vienas no skaistākajām, kādas redzētas. Un kā nu ne, tās radījusi izcilākā māksliniece – pati daba! Kalni, ūdenskritumi, melnās smiltis, bet salūta vietā ziemeļblāzma. Pērnā gada septembrī pāris salaulājās gleznainajā Islandē.
Melnais runčuks ar garām kājām un vienu baltu ūsu kaķu kolonijai pieklīda nezin no kurienes. Šis eleganti un viegli lēkāja pa kokiem, tāpēc iesaucām runci par Barišņikovu. Taču nāca ziema. Ieliku sludinājumu portālā Facebook, un pēc pāris dienām atbrauca jauna sieviete un aizbrauca projām ar runci padusē. Jaunajās mājās runčuks tika nosaukts par Leo. Viņš gāja, kur gribēja, ieviesa savu kārtību uz plauktiem un naktīs trobelēja. Tā sacīt, bija pie vietas, bet man no epopejas ar Barišņikovu tika iepazīšanās ar Zani Bierandi.
Dzimtā Kundziņsala. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākums. Pirmās fotogrāfijas no dzimtās Kundziņsalas. Šķietami pazudušie negatīvi un pirmā filmiņa atradusies, šķirojot foto krājumus. Lieldaugavas krasts. Tagad šeit ir konteineru osta.
Mērena kafijas lietošana nav kaitīga cilvēku veselībai un pat varētu novērst sirds slimību un citas hroniskas saslimšanas, pēc vairāk nekā 200 pētījumu analīzes noskaidrojuši zinātnieki.
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī uzziedējusi viršu kolekcija. Viršu ģintī ir tikai viena suga – parastais virsis (Calluna vulgaris), kas plaši izplatīts Latvijas mežos. Selekcijas rezultātā ir izveidoti vairāki simti dažādu viršu šķirņu, no kurām botāniskajā dārzā var aplūkot 90.