Nevajag daudz vietas
Hipeastrus var iegādāties gan kā grieztos ziedus, gan podiņus ar sīpoliem un jau ziedošiem augiem, atsevišķi nopērkami arī sīpoli. Kaut gan šķiet, ka hipeastra sīpols ir visai liels, bet podiņš mazs, nevajag steigties to pārstādīt lielā podā. Ziedu audzētājs Jānis Dukaļskis iesaka šos augus dēstīt dziļā puķpodā ar labu drenāžu, taču poda diametru gan nevajag pārāk lielu – pietiks, ja no sīpola līdz podiņa malām būs aptuveni trīs centimetru liela atstarpe. Vienā podā var stādīt arī vairākus hipeastrus, nebaidoties, ka tie cits citam traucēs – šiem augiem nav iebildumu pret "ciešām attiecībām".
Hipeastri labi sadzīvo arī ar citām puķēm, un droši varat veidot kompozīcijas no ziediem, kas telpās plaukst vēl pirms pavasara iestāšanās – hiacintēm, sniega rozēm, narcisēm, tulpēm, Alpu vijolītēm.
Kad ziedēšanas sezona beigusies, vēlams tos sadalīt, jo katram ir atšķirīgas vajadzības attiecībā uz augšanas apstākļiem ilgtermiņā.
Atpūta un pareiza modināšana
Pirmais no hipeastra sīpola izspraucas iespaidīgs pumpurs, kurš spēcīga kāta galā strauji stiepjas garumā un vēlāk sadalās vairākās ziedu taurēs. Mēdz gadīties, ka uzplaukst tikai viens zieds, bet parasti hipeastriem ir divas līdz piecas ziedu taures, taču atsevišķām šķirnēm var izziedēt līdz pat vienpadsmit ziediem. Pamazām ziedpumpuram pievienojas arī slaidas, zaļas lapas. Kad ziedi noziedējuši, kāts jānogriež, atstājot tikai lapas.
Vasaras otrajā pusē tās pamazām dzeltē un nokalst – nav jābaidās, ka esat kaut ko izdarījuši nepareizi, hipeastrs vienkārši gatavojas miera periodam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!