Skolotāju Dunduri labi pazīst un ciena visā Latgalē un ne tikai, jo viņa ir viena no pirmajām, kas 90. gados sāka iepazīstināt skolēnus ar latgaliešu valodu, literatūru un kultūrvēsturi, ar viņas līdzdalību izstrādātas mācību programmas un standarti latgaliešu rakstu valodā un novada mācībā.
No fiziķes par liriķi
Veronika atzīstas, ka skolā viņas mīļākais priekšmets bija fizika, kuru ļoti interesanti mācījusi klases audzinātāja Beitāne. Pēc Kārsavas vidusskolas beigšanas mēģinājusi iestāties Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, taču dīvainā kārtā iestājeksāmenos iegāzusi tā pati fizika. Tad, par pārsteigumu daudziem, aizgājusi un iestājusies filologos. Augstskolu gan pabeigusi neklātienē, jo divām meitām nodrošināt studijas galvaspilsētā arī tajos laikos nebija vienkārši.
"Tēvs strādāja galdniecības darbnīcā Kārsavā, viņš bija labs meistars. Bet mamma strādāja gan slimnīcā par sanitāri, gan maizes ceptuvē, dažādus darbiņus. Tēvs bija tāds klusētājs, es laikam esmu tēvā atsitusies, mamma bija impulsīvāka, straujāka. Ar māsu mums trīs gadu starpība. Māsa māca angļu valodu, ir arī mācību grāmatu autore."
Toreiz, kad Veronika beidza vidusskolu, skolotāja profesija bijusi ļoti populāra. "No mūsu klases daudzi kļuva par skolotājiem. Laikam jau tā tikām ievirzīti. Atceros, matemātikas skolotāja bija ļoti stingra un prasīga, pat neiedrošinājāmies kaut ko neizdarīt. Bet arī starp manu klašu audzēkņiem ir daudz latviešu valodas skolotāju, tajā skaitā kolēģe Ruta Krišāne, viņa ir no manas pirmās audzināmās klases. Parasti jau pirmie un pēdējie audzēkņi ir paši tuvākie. Man ir bijušas piecas audzināmās klases."
Nautrēniešu solidaritāte
Pirmā Veronikas darbavieta bija Ludzas rajona Mežvidu pamatskola, kur viņa strādāja par pionieru vadītāju, bet kopš 1977. gada ir latviešu valodas un literatūras skolotāja kultūrvēsturiskajām tradīcijām bagātajā Nautrēnu vidusskolā. Kas piesaistīja Nautrēniem? "Laikam esmu vienas vietas cilvēks, patīk ceļot, bet atgriezties allaž vienā un tajā pašā vietā. Nautrēni piesaistīja ar cilvēku sirsnību, viesmīlību. Te jau visos laikos ir bijis daudz interesantu pasākumu, kuru organizēšanā pati piedalījos."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 4. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!