Laime slēpjas pārbaudītās vērtībās
Ja šovasar ceļosit pa Kurzemi, vērts iepazīt arī mūsu valsts mazāko pilsētu – Durbi. Piedzīvojums noteikti būs saturīgāks kopā ar vietējā kolorīta pazinēju Reini Bahu.
Senioru Diena
Septiņreiz nedēļā dievnamā
Nonākot pie Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas ar apaļo kupolu, jūtos kā citā pasaulē: visapkārt mežs, tepat zied dzeltenie gaiļpieši. Gluži kā laukos! Kad satieku pērminderi Igoru Martinelli, viņš atslēdz lielos vārtus un ieved mani baznīcas dārzā iekšpus sētas. Jautā, vai esmu redzējusi rozi, kurai smaržo nevis zieds, bet gan lapas. Tā viņa arī saucoties: smaržlapu roze. Un sākas stāsts par dievnamu, par dārzu, par cilvēka dzīvi un vēl par daudz ko citu.
Dziedāt ir tāpat kā elpot
Kad sazvanu Kārli, viņš kā allaž labā noskaņojumā. Nupat ar dēlu – Kārli Miesnieku junioru – palīdzējuši piekārtot vienu dārzu. Kopš pašam lauku nav, labprāt pierunājams uz tādiem darbiem. Sēdējis ābelei galotnē un gandrīz vai zāģējis zaru, uz kura sēž, – Kārlis nosmej. Tagad, pavasarī, esot labākais laiks, lai vecos zarus izzāģētu.
Jo senāks, jo vērtīgāks
Modris Janeks uzskata, ka ir svarīgi vētīt uzskatus un gadu gaitā sakrāto, lai atbrīvotu telpu svaigām domām.
Ne jau nauda dara laimīgu
Maurizio Angelīni strādā Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) ēdnīcā Jūrmalā, Jaundubultos. Šo melnīgsnējo kungu nevar nepamanīt: laipns, izdarīgs un uzmanīgs gan pret klientiem, kuru vidū ir smagi slimnieki, gan pret kolēģiem. Atklājas, ka šis vīrs ir itālis, kurš jau gadus desmit dzīvo Latvijā un latvju mēlē runā pietiekami labi. Maurizio uzreiz arī piekodina: viņa vārds esot jāraksta ar "z"!
Nedrīkst justies vientuļš
Ar Gunti Rasu iepazināmies pirms dažām nedēļām Jaundubultos, Sociālās integrācijas valsts aģentūras rehabilitācijas centrā. Satikāmies vestibilā pie galda tenisa pričendāļiem un brīvajos brīžos izspēlējām pa mačam. Vārds pa vārdam, un mani ieinteresēja viņa dzīvesstāsts un attieksme pret dzīvi. Kā Guntis ierakstījis savā Facebook profilā, viņš strādā par elektrības savaldītāju.
Vecmāmiņa uz pilnu slodzi
"Visu laiku esmu kustībā. Ja cilvēks kustas, viņš tik ātri nenoveco," uzskata Zina Aksjonova. Pērn viņa piedalījās konkursā Vecmāmiņa 2019. Tas bijis lielisks piedzīvojums un Zinai palīdzējis kļūt atvērtākai, komunikablākai. Konkursā viņa ieguva titulu Vecmāmiņa Dāma. Viņa ir šuvēja. Dzīvo Tukumā un daudz laika velta savām trim mazmeitiņām.
Vēl ir nežēlīgi daudz ko darīt
Tuvojoties rotkaļu darbnīcai, saprotu, kāpēc Andri Grebi tik grūti sazvanīt. Cauri vairāku āmuriņu klaudzoņai tālruņa signāls reizēm nav sadzirdams. Andris smej, ka darba specifikas dēļ dzirde kļuvusi vājāka, toties ir attaisnojums, kad netīk reaģēt uz sievas teikto. Telefons tiek ignorēts arī, lai nenojauktu darba ritmu, jo pasūtījumu netrūkst – Liepājas Amatnieku nama meistari apkalpo nišu, ko atstāja uzņēmumi Daiļrade un Māksla.
10 skatu torņi un stenderes izrādes
Biju jau pieradusi, ka agros rītos Rēzeknes centrā sastopu Anitu Graudiņu, rosīgu un mundru, dodoties uz darbu. Anitas priecīgais sveiciens bija kā možuma malks visai dienai. Grūti bija pateikt, ka staltajai kundzei plecos jau septiņi gadu desmiti! Laikraksta Rēzeknes Vēstis redaktores vietniece Anita Graudiņa pagājušā gada nogalē devās pelnītā atpūtā, taču arī pensionāres statusā viņas diena ir piesātināta ar dažādām nodarbēm, kā pati atzīst, laika nepietiek, lai visu ieplānoto paveiktu.