Laikmetu iezīmes
Maurizio dzimtene ir maza pilsētiņa Sanbellino Itālijas ziemeļu daļā, Rovigo provincē, 50 kilometru attālumā no Venēcijas un 60 kilometru no Boloņas.
Itāļiem raksturīgas kuplas ģimenes, vai Angelini ģimene arī bija tāda? Maurizio saka, jā, viņi bijuši trīs bērni, pats – vidējais, audzis kopā ar brāli un māsu. Mituši pilsētā, bet vecāki nodarbojušies ar lauksaimniecību. Līdz augstskolai nav ticis, jo nācies palīdzēt ģimenei – sākt pelnīt. Esot aizrāvies ar futbolu, vienubrīd pat pavērusies iespēja uzsākt karjeru šajā jomā, taču saslimusi mamma un no iecerētā nācies atteikties.
Kāda bija Maurizio bērnība? Stāsta varonis atbild: "Forša! Iespēju kaut ko nopirkt, kaut kur aizbraukt bija mazāk nekā tagad, tomēr dzīve bija labāka. Man bija labi vecāki un laba ģimene. Mums nekā netrūka, bet cilvēku attiecības bija sirsnīgākas nekā tagad. Varbūt tāpēc, ka dzīvojām gandrīz vai laukos, kur visi savā starpā pazīstami. Bet cilvēki arī daudz biežāk atvēra sirdi, nekā to darām mēs mūsdienās. Par spīti tam, ka dzīve Itālijā nekad nav bijusi viegla un itāļi nav nekādi bagātnieki, kā daudzi varbūt domā. Pusaudži pie mums sāk strādāt jau 13 un 14 gadu vecumā, lai palīdzētu ģimenei. Vasarā strādā fabrikā, lasa zemenes vai augļus un rudenī atgriežas skolas solā. Arī es ilgus gadus strādāju vietējā audumu fabrikā."
Hm, vai šīs filozofijas pamatā nav nostalģija pēc jaunības? Maurizio purina galvu: "Tas, kas tevī iekšā, ar gadiem nemainās. Jā, mūsdienās ir progress tehnikas un tehnoloģiju ziņā. Bet, manuprāt, daudz kā no tā, kas mums tagad ir, bieži vien nemaz nav vajadzīgs."
Man gribas piekrist, tāpēc ka nereti nākas vērot, cik bieži esam atkarīgi no lietām un materiālajām vērtībām. Bet vai šie secinājumi izdarīti dzimtenē vai Latvijā? Viņaprāt, tā esot laikmeta vispārēja iezīme. Saskaņā ar Maurizio novērojumiem Latvijā pēc padomju okupācijas gadiem labklājības līmeņa ziņā dzīve gājusi uz augšu, turpretī Itālijai iestāšanās Eiropas Savienībā un, galvenais, pāreja uz eiro likusi savilkt jostas ciešāk. Itālijā, tāpat kā daudzās citās Dienvideiropas valstīs, ir augsts bezdarba līmenis, lēnāka ekonomiskā attīstība un visai augsta sociālā nevienlīdzība. Tas viss kopā ar inflāciju rada grūtības itāļiem dzīvot, īpaši laukos un Itālijas dienvidos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
gf
Zviedz Zirgs
janis