Līdzšinējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis dienestu atstāja pirms termiņa beigām. Tam pamatā bija nesaskaņas ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, kurš amatā stājās pirms gada. Neuzticēšanās Ķuža vadītajam dienestam no ministra puses jaušama ar jaunā šefa meklējumos.
"Es uzskatu, ka sistēma ir "sapuvusi". Cilvēki nav motivēti, viņiem ir mazas algas, izmeklētājiem ir nenormāli liels skaits lietu – no 300 līdz 500, nepareizi saplānoti cilvēkresursi, loģistika. Iepirkumi nestrādā," pauž Ģirģens.
Šobrīd Valsts policijas priekšnieka postenim var pieteikties tikai esošās policijas amatpersonas ar noteiktu stāžu un pakāpi. Ministrs gribēja paplašināt pretendentu loku un rosināja mainīt likumu, lai var pretendēt arī prokurori, tiesneši, Militārās policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki. Tomēr jau koalīcijas sadarbības padomē šādu ierosinājumu bloķēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Jaunās Vienotības (JV) politiķi.
"Es nepiekrītu pašam konceptam, ka pēkšņi atnāks kāds laimes lācis no malas, kurš nevienu dienu nav strādājis iestādē, pēkšņi būs tāds labais, kas visu izmainīs. Tā nenotiek,” uzsver Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).
"Es pati esmu bijusi policiste, ja noņemat nost tos desmit gadus un pakāpi – majors, jūs faktiski dodat signālu policistiem, kriminālpolicijas darbiniekiem, kārtības policijas darbiniekiem, kas pašlaik dien policijā – tev nekad nekļūt par ģenerāli. Tu nekad nebūsi policijas priekšnieks, jo to var paņemt no malas. Es pati kā policiste biju desmit gadus, tas man skan aizvainojuši," saka Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP).
"Ja ministram bija padomā kādi no ārpuses, tad jāmaina likums, un es šaubos, vai mēs to krasi varam darīt. To var darīt tad, ja mēs krasi mainām algu sistēmu un sakām, ka vairs nav ne izdienu, ne sociālo garantiju. Te jums liela alga, dariet paši, ko gribat," saka Saeimas deputāts, frakcijas Jaunā Vienotība priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Tā kā Ģirģena ierosinājums par pretendentu loka paplašināšanu neguva atsaucību, viņš ķēries pie iepriekš neizmantotas un strīdīgas prasības iekļaušanas konkursa nolikumā, vēsta raidījums. Nākamajam Valsts policijas priekšnieka amata kandidātam būs jāiziet melu detektora pārbaude. Poligrāfa ekspertīzes pie mums pamatā izmanto, lai aizdomās turētajam, lieciniekam vai cietušajam uzdotu jautājumus. Melu detektors var reģistrēt reakciju, kad cilvēks cenšas slēpt patiesību. Tomēr izdarot secinājumus tikai pēc poligrāfa rādījuma, nav izslēgta iespēja kļūdīties. Vēl bez kriminālprocesiem, poligrāfu nereti izmanto arī slepenajos dienestos, lai pārliecinātos, ka potenciālie darbinieki pieteikuma anketās ir teikuši taisnību.
Ķuzis kritizē ministra ieceri un uzskata, ka tā esot cilvēktiesību ierobežojoša.
"Man liekas, ka tas nu nav pieņemams. Es neredzu šeit nekādu vajadzību un lietderību, jo būs taču konkurss, kura laikā visi jautājumi noteikti tiks noskaidroti," norāda bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Taču Ģirģens no šīs idejas neatkāpjas. Viņš gribētu izmantot melu detektoru, piemēram, jautājumos, vai pretendentam ir kāds konts ofšoros, vai viņa ģimenes locekļi ir ieinteresēti kādos iepirkumos. Ķuža vietnieki Juris Šulte, Andrejs Grišins un Normunds Krapsis vēl skaidri neatbild, vai konkursā piedalīsies. Šulte un Grišins ar policijas preses sekretāres starpniecību atbild, ka prasība iziet melu detektoru neietekmēs viņu izvēli piedalīties vai nepiedalīties konkursā. Krapsis uzskata, ka šāda Latvijā nebijusi prasība demonstrē ministra neuzticēšanos policijas augstākajiem virsniekiem.
"Jautājums varbūt ir par ētisko pusi. Kur mums vēl tiek pielietota šāda prakse attiecībā uz amatpersonu izvēli? Domāju, ka laikam nekur. Te varbūt mazāk ir runa par bailēm, bet par ētisko pusi. Cilvēki to uztver kā neuzticību," pauž Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Raidījums Nekā personīga norāda, ka poligrāfa ekspertīzes ir dārgs un laikietilpīgs pakalpojums. Ministrs pagaidām nevar pateikt, cik daudz naudas tam no Iekšlietu ministrijas resursiem plāno tērēt un vai pretendents, kurš izgāžas poligrāfa ekspertīzē, automātiski zaudē savu amatu dienestā.
Ķuzis uzskata, ka darbinieku, kuri atbilstu prasībām un vēlētos vadīt policiju, nav daudz – ne vairāk par pieciem. Tā kā iekšlietu dienests ir pusmilitāra iestāde, Ķuzis uzskata, ka kandidātus noteikti iepriekš jāuzrunā. Ķuža sacīto apliecina arī viens no iespējamiem kandidātiem – Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.
"Es esmu cilvēks "uzplečos", es šajā gadījumā drīzāk gaidītu piedāvājumu un tad apsvērtu, vai kandidēt," saka Mitrošenko, piebilstot, ka patlaban esot īstajā vietā.
Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars, kuru aizkulisēs min kā vēl vienu no iespējamiem konkursa kandidātiem, no komentāriem par saviem plāniem atturējās.
Konkursā uz Valsts policijas priekšnieka amatu varētu pieteikties arī bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš gan dienestu jau labu laiku kā atstājis. Taujāts, vai viņš apsvērtu iespēju kandidēt uz Valsts policijas priekšnieka posteni, Zivtiņš saka, ka pagaidām pagaidām atbildēt nevar, jo "nav vēl nekāda konkursa kā tāda". Viņš norāda, ka tas vēl ir nopietni jāpārdomā.
Ķuzis, atstājot amatu, papildus atvaļināšanās pabalstam četru mēnešalgu apmērā, kas ir apmēram 18 tūkstoši, saņems arī atlīdzību par neizmantotajām 253 atvaļinājuma dienām, kas, pēc bijušā Valsts policijas šefa teiktā, kopā veido vairākus desmitus tūkstošus.
"Tas jau nav mans pašmērķis, lai neietu atvaļinājumā, lai saņemtu šo lielo pabalstu, nekādā gadījumā," uzsver Ķuzis. "Es vienmēr esmu pildījis savus pienākumus, esmu gribējis būt klāt, būt pirmais, atbildēt un uzņemties atbildību. Ka ir tā sakrājies, es neesmu vienīgais, kam tā ir, es zinu, ka daudziem vadītājiem tā ir," piebilst Ķuzis.
Nekā personīga norāda, ka ierindas policisti nevar līdzīgi kā Ķuzis neiet atvaļinājumā vairākus gadus, neizmantotās dienas uzkrāt un promejot saņemt lielu atlīdzību.
Jaunā valsts policijas priekšnieka konkursa komisijā plāno iekļaut pārstāvjus no prokuratūras un Valsts drošības dienesta. Un atšķirībā no iepriekšējām reizēm Valsts policijas priekšnieku neiecels iekšlietu ministrs vienpersoniski, bet kandidātam būs nepieciešams visu koalīcijas partneru atbalsts valdībā.
Vecsčekists
uu
kā