Satraucošās ziņas no dažādām pasaules malām par Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu atkal likušas varas iestādēm un nemiera pārņemtajiem iedzīvotājiem bažīgi raudzīties zinātnieku virzienā. Neseno optimistisko paziņojumu par progresu vakcīnu izstrādē raisītās cerības tikt pie vakcīnām jau rudenī sabradāja Pasaules Veselības organizācijas (WHO) nesaudzīgais paziņojums, ka agrākais reālais termiņš ir Ziemassvētki. Kombinācijā ar ziņām par slimības pieņemšanos spēkā tas nozīmē vienīgi to, ka draudīgais otrais vilnis, ar ko mediķi biedēja jau pavasarī, sāk izskatīties teju neizbēgams. Šādos apstākļos atliek tikai apbruņoties ar piesardzību un pacietīgi gaidīt efektīvu saslimšanas novēršanas vai ārstēšanas metodi.
Kopš globālās pandēmijas izcelšanās zinātniskajās laboratorijās valda pamatīga rosība. Pētnieku uzdevums ir skaidrs, bet ne vienkāršs: izgatavot vakcīnu, kas cilvēci pasargās no smagas saslimšanas ar koronavīrusu. Saskaņā ar WHO datiem šobrīd pasaulē aptuveni 150 zinātnieku komandu cenšas izstrādāt vakcīnu. Mērķis ir ne vien cēls, bet arī savtīgs. Tā apvienība, kurai pirmajai izdosies radīt līdzekli pret Covid-19, ierakstīs savu vārdu medicīnas enciklopēdijās un, nebūsim naivi, kļūs stāvus bagāta.
Rindā pēc drošības
Jau šobrīd turīgās valstis teju vai stāv pie institūtu durvīm ar prāvu naudas žūksni rokā, lai pirmās varētu vakcinēt savus iedzīvotājus un ar vienu šāvienu gan aizmirstu par slimības draudiem, gan iegūtu pamatīgas priekšrocības uzņēmējdarbībā. Valstij, kas pirmā spēs atsākt darbu bez ierobežojumiem, pavērsies pasakainas iespējas piesaistīt pēc ceļošanas noilgojušos tūristus un arī vērienīgāk iegriezt darbu ražotnēs. Runa ir par miljardiem eiro, tādēļ zinātniskajos institūtos šo vasaru var salīdzināt ar izslēgšanas spēlēm sportā: pretendentu ir daudz, bet uzvarētājs būs tikai viens. Labākajā gadījumā – pa vienam reģionā. Visu pārējo pūles netiks atalgotas.
Interese par vakcinēšanos pasaulē ir ļoti augsta. Šobrīd jau 75 valstis ir pieteikušās iegādāties vakcīnas par savas valsts budžeta līdzekļiem, un vēl 90 jaunattīstības zemju cer saņemt ziedojumus un bagātāko palīdzību iedzīvotāju vakcinēšanai. Šajās 165 valstīs dzīvo 60% no visiem pasaules iedzīvotājiem, ziņo aģentūra AP.
Zinātnieku sacensībai cītīgi seko līdzi arī masu mediji, iezīmējot šā brīža līderus. Gluži laboratorijās iekļūt nav iespējams, taču zinātnieki ik pa laikam ziņo, līdz kādai stadijai ir tikuši.
Arī tā ir pašreklāmas sastāvdaļa, jo šādā veidā institūti pievērš sev potenciālo pircēju uzmanību. Sak, mēs jau tūliņ, tūliņ pabeigsim darbu. Varat jau gatavot pasūtījumu.
Trīs fāzes
Tik vienkārši gan viss nav, jo pēc vakcīnas izstrādes vēl jāveic klīniskie izmēģinājumi un jāpārliecinās, ka tā nenodara postu veselībai. Steigas dēļ gan sākotnēji izdosies pārbaudīt tikai īstermiņa sekas, un ilgtermiņa iedarbības izpētei par izmēģinājuma trusīšiem kļūs pirmie potes saņēmēji. Pat neraugoties uz to, ka WHO ārkārtas programmas vadītājs Maiks Raiens kvēli solīja, ka steiga uz drošības rēķina netiks pieļauta. Valstu spiediens pēc iespējas ātrāk izkļūt no Covid-19 ķibeles ir tik liels, ka steigties nāksies.
Vakcīnas izstrādē jāveic vairākas izmēģinājumu kārtas. Vispirms tā tiek pārbaudīta laboratorijā, izmantojot augu un dzīvnieku šūnas. Šādā veidā zinātnieki analizē gan medikamenta iedarbību, gan drošumu. Tikai pēc tam tiek veikti klīniskie testi ar brīvprātīgajiem cilvēkiem, turklāt vairākās fāzēs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31.jūlija - 6. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!