Kā olu ražotājiem klājas pašreizējos ekonomikas apstākļos?
Olas un olu produkti ir pieskaitāmi pie pamata pārtikas precēm, līdz ar to ekonomiskās svārstības mūs tiešā veidā neskar. Tādējādi pašreizējo ekonomisko izaugsmi mēs tieši nejūtam. Primāri mūsu veiksmi vai neveiksmi, kā arī pienesumu valsts ekonomikā regulē pieprasījuma un piedāvājuma balanss Eiropas olu tirgū. Mūsu veiksme vai neveiksme ir atkarīga no tā, cik ir liels vai mazs ir olu piedāvājums un patēriņš Eiropā. Tad arī svarīgs ir jautājums par to, kāds ir olu eksports un imports sadarbībā ar valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas.
Cik liela ir konkurence tirgū? Vai spējat veiksmīgi sacensties ar Lietuvas un Polijas olu ražotājiem?
Ražošanas pašizmaksas pilnīgi noteikti ļauj ar viņiem konkurēt. Mēs esam ne tikai Latvijas, bet arī visas Ziemeļeiropas vadošais olu ražotājs. Mēs eksportējam 70% produkcijas, kas noteikti ir pienesums Latvijas ekonomikā un stiprina tās ārējās tirdzniecības bilanci. Mēs eksportējam produkciju uz 20 valstīm. Skatoties, vai iet kādas valsts tirgū, mēs izvērtējam to, cik pašpietiekams ir tās olu tirgus. Ja ir kāda valsts, kas nesaražo pietiekami, lai nodrošinātu patēriņu, tad uz šīs valsts tirgu ir vērts lūkoties.
Kuri ir lielākie eksporta tirgi?
Pilnīgi viennozīmīgi vadošais eksporta tirgus ir Čehija. Galveno tirgu vidū ir arī Igaunija un Lietuva. Eksportējam arī uz Skandināviju un Rietumeiropu, taču ne pašas olas, bet gan augstas pievienotās vērtības vārītu un šķidro olu produktus.
Vai tirgus konjunktūra ļauj palielināt jūsu uzņēmuma jaudas?
Pēdējo 15 gadu laikā saražoto olu skaits ir faktiski trīskāršojies. 2003. gadā mēs saražojām apmēram 250 miljonus olu, bet šobrīd jau tuvu pie 700 miljoniem olu gadā. Es gribu uzsvērt, ka mūsu pašmērķis nav audzēt apjomus uz olu skaita palielināšanas rēķina. Mēs vairāk koncentrējamies uz kvalitatīvu konkurētspējīgu produktu par adekvātu pašizmaksu. Mēs pievēršam uzmanību tam, kā ar inovācijām iet līdzi visām augstajām prasībām pasaulē un kā uz pasaules skatuves apsteigt konkurentus ar kvalitatīviem, par saprātīgu cenu saražotiem produktiem.
Latvijas uzņēmējdarbības vidē nereti dzirdami viedokļi par darbaspēka trūkumu. Vai arī jūs ar šādu problēmu sastopaties, un, ja sastopaties, tad kā to risināt?
Jā, sastopamies. Esam spiesti lūkoties ārpus Iecavas robežām. Ja agrāk uzņēmums bija Iecavas iedzīvotāju galvenā darbavieta, tad tagad mēs darbiniekus piesaistām arī no apkārtnes, raugoties Bauskas virzienā, kā arī no Pierīgas. Protams, mainās arī pats darba ņēmējs. Mainās paaudzes, mainās darba tikumi. Teikšu atklāti. Tas nav viegls izaicinājums. Atkarībā no sezonas mēs nodarbinām no 250 līdz 300 strādājošajiem. Protams, ir bijuši arī laiki, kad fabrika ar četrreiz mazākiem ražošanas apjomiem nodarbināja 800 strādājošo. Mums ir palaimējies, ka Iecavā nav neviena cita liela uzņēmuma, ar kuru mums būtu jācīnās par darbaspēku. Apzināmies, ka ar Iecavu mums nepietiek, līdz ar to esam spiesti meklēt darbiniekus plašākā rādiusā.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 19. decembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!