Nepiemin neērto
Bieži vien šīs smalkākās manipulācijas ir pamanāmas tieši Krievijas politiku atbalstošajos medijos. Piemēram, saistībā ar Lielbritānijas lēmumu pamest Eiropas Savienību (ES) publicētā materiālā Krievijas mediji paziņoja, ka britu valdība nav atradusi pierādījumus, kas apstiprinātu krievu "troļļu" iejaukšanos. Mediji atsaucās uz Lielbritānijas parlamenta komisijas ziņojumu, tomēr, iepazīstoties ar dokumenta oriģinālu, top skaidrs, ka apzināti ir izlaista daļa informācijas, jo sacīts, ka iejaukšanās ir bijusi, bet nav iegūti pierādījumi par tās efektivitāti.
Tikai sev ērtās informācijas atstāstījumu var redzēt virknē ziņu, kas ir saistītas ar Krievijas atbalstu separātiskajiem Ukrainas reģioniem un okupēto Krimas pussalu. Ria.ru ziņoja, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) nav konstatējusi Krievijas militāro spēku un tehnikas klātbūtni Luhanskas un Donbasa apgabalos. Par avotu tika izmantota EDSO misijas vadītāja Aleksandra Haga intervija žurnālā Foreign Policy, kurā viņš min, ka novēroti cilvēki jakās ar krievu armijas uzšuvēm, kādas var iegādāties ikviens, ko arī citēja Kremlim lojālie izdevumi. Taču netika citēta pilnā Haga atbilde, kurā viņš uzskaita, ka misija ir novērojusi gan konvojus, gan militāro tehniku, gan ieguvusi apstiprinājumu no gūstā saņemtajiem separātistu kaujiniekiem.
Smalki ierāmē
Otra izplatītā tehnika ir saistīta ar vārdu izvēli un informācijas pasniegšanas veidu. Piemēram, portāls Focus.vesti.lv (tagad Focus.bb.lv) izmantoja Latvijas simtgadei veltīta iedvesmas projekta Tuesi.lv stāstu, lai, selektīvi izvēloties informāciju, kārtējo reizi parādītu, cik "Latvijā viss ir slikti". Jaunietes stāsts par atgriešanos Latvijā tika pārstāstīts ar virsrakstu Latvija no Anglijas atbraucēju sagaida ar 64 000 eiro lielu rēķinu. Lai arī formāli nav melots un jaunietei tiešām par elektrības ievilkšanu lauku mājā tika aprēķināta šāda tāme, oriģinālais stāsts bija par to, kā viņa atrisināja šīs grūtības.
Savukārt portāls Press.lv, pārpublicējot kādu Facebook ierakstu, centās izplatīt mītus par to, ka Latvijā skolotājiem māca šaut. Proti, kāda dāma, kura neatsaucās Diena.lv lūgumam komentēt savu ierakstu, apgalvoja, ka kādas Rīgas skolas darbiniekiem kvalifikācijas celšanai bija nepieciešams apmeklēt šautuves. Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas domes pārstāvji Melu tvertnes žurnālistiem minēja, ka viņu rīcībā šādas informācijas nav un ka, visticamāk, tā ir viltus ziņa.
Ar smalkākām metodēm darbojas Krievijas neslēpti finansētais propagandas kanāls Sputnik, kurš, rakstot latviešu valodā, daudz uzmanīgāk izvēlas informāciju un materiālus. Piemēram, ziņā par NATO mācībām novembrī izvēlētie vārdi un informācijas izklāsts netieši norāda uz draudiem Latvijas iedzīvotājiem.
bet
IC
Apčidrinskis