Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Brāļu Kastro laikmeta beigas © DIENA

Šā gada aprīļa vidū par atkāpšanos no Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (KKP CK) pirmā sekretāra posteņa – augstākā amata valstī – paziņoja 89 gadus vecais Rauls Modesto Kastro Russ jeb vienkārši Rauls Kastro. Līdz ar šo paziņojumu noslēdzās vairāk nekā 60 gadus ilgušais brāļu Kastro varas laiks Kubā, kas sākās līdz ar 1959. gadā notikušo revolūciju. Ļoti ticams, ka varas nodošana nākamajai paaudzei nozīmēs, lai arī ne radikālas, tomēr pārmaiņas šīs par vienu no pasaules pēdējiem komunisma bastioniem uzskatītās valsts dzīvē.

Daļēji atzītais genocīds © DIENA

ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka laikā no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā notikušās armēņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu, novedis pie pretrunīgām reakcijām gan pašu armēņu, gan ekspertu un apskatnieku vidū.

Afganistānas nebeidzamais karš © DIENA

Lai arī vēlāk, nekā tika solīts, taču beidzot sāksies pilnīga ASV un to sabiedroto spēku izvešana no Afganistānas. Skeptiķi gan norāda, ka tā ne tuvu nebūs tik pilnīga, kā oficiāli tiek apgalvots, bet vairākumā esošie pesimisti pat gaida jaunu karadarbības uzliesmojumu šajā valstī, kur karš ir ikdiena jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.

Politnekorektais princis © DIENA

Šā gada 9. aprīlī, divus mēnešus pirms savas simtās dzimšanas dienas, aizsaulē devās Edinburgas hercogs un Lielbritānijas karalienes dzīvesbiedrs princis Filips Mauntbatens. Britu karaliene Elizabete II, kurai 21. aprīlī gaidāma 95. dzimšanas diena, un princis Filips laulībā bija pavadījuši vairāk nekā 70 gadu. Princis pasaules atmiņā paliks ar savu nozīmīgo lomu britu monarhijas vēsturē, īsteno jeb ''veco labo'' aristokrātiskumu, kā arī saviem nereti nepolitkorektajiem un divdomīgajiem jokiem un izteikumiem.

Liela kara ēna pār Ukrainas austrumiem © DIENA

Pēdējās nedēļās ievērojami pieaugusi spriedze starp Ukrainu un tās austrumu prokrieviskajiem separātistiem – pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām. Vārdu jeb informatīvajās kaujās iesaistījušās arī Krievija un ASV, radot nopietnas bažas, ka Ukrainas austrumos kuru katru brīdi var sākties plašs karš, iespējams, pat ar lielvalstu bruņoto spēku iesaistīšanos.

Lielais Ķīnas smilšu mūris © DIENA

Viens no ASV un Ķīnas nebeidzamo domstarpību cēloņiem ir Pekinas īstenotā mākslīgo salu jeb, kā tās bieži tiek dēvētas Rietumu presē, – viltus salu (fake islands) – būvniecība Dienvidķīnas jūrā. Katrai no pusēm ir savi argumenti, kamdēļ tas ir atbalstāmi vai nosodāmi, bet var gadīties, ka salu būvniecības un apgūšanas laikā izmantotie risinājumi būs noderīgi arī citu – īstu – salu iedzīvotājiem.

Spiegu kari kaimiņos © DIENA

Igaunijas drošības dienestiem, kas pazīstami ar savu ļoti sekmīgo cīņu ar Krievijas spiegiem, pirmoreiz nācies saskarties arī ar cilvēkiem, kas vāc slepenu informāciju Ķīnas labā. Līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums, vai Igaunijas līdzšinējā pieredze palīdzēs arī jaunajā cīņas frontē.

Biznesa veids – karaļnams © DIENA

Britu prinča Harija un viņa dzīvesbiedres Meganas Mārklas apsūdzības britu karaļnamam, tostarp pat rasismā, likušas pievērst uzmanību tam, cik lielā mērā Vindzoru nams ir atkarīgs no saviem galvenajiem aktīviem – reputācijas un tradīcijām. Var pat teikt, ka uz tām lielā mērā balstīta nereti par Firmu dēvētās karaliskās ģimenes un zināmā mērā arī visas Lielbritānijas labklājība.

Bijušie tiesas priekšā © DIENA

Notiesājošais tiesas spriedums Francijas eksprezidentam Nikolā Sarkozī liek atcerēties, ka bijušo valstu vadītāju saukšana tiesas priekšā nebūt nav tik reta, kā varētu šķist pirmajā brīdī. Dažās pasaules valstīs tā pat kļuvusi par sava veida neatņemamu politiskās dzīves tradīciju.

Postpadomju nestabilitāte © DIENA

Armēniju, Gruziju un Moldovu šajā gadījumā vieno tas, ka tās visas bijušas iesaistītas tā dēvētajos postpadomju karos. Tas arī ir viens no iemesliem, kamdēļ vēl trīsdesmit gadu pēc neatkarības iegūšanas to politiskās sistēmas neizceļas ar stabilitāti. Attiecīgi – regulāri ir ne tikai opozicionāru centieni nomainīt pastāvošo varu, izmantojot noskaņojumu sabiedrībā, bet būtisks faktors iekšpolitikā ir arī to vai citu ārvalstu atbalsts, galvenokārt Krievijas un rietumvalstu pretimstāvēšanas ietvaros.

Vēl viena pase ceļošanai – par un pret © DIENA

Aizvien plašāk izvēršas diskusija par nepieciešamību ieviest digitālus Covid-19 vakcinācijas sertifikātus jeb pases. Tam ir gan pārliecināti atbalstītāji, gan tikpat kaismīgi noliedzēji, bet lēmumu pieņēmēji pagaidām cenšas lavierēt starp abām šīm nometnēm.

Ierobežojumi, sodi un komandantstundas © DIENA

Lai arī daudzos ierobežojumi, kas noteikti cīņai ar Covid-19, raisa neapmierinātību, Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā ir vēl gluži labā situācijā, jo vairākumā Eiropas valstu tie ir krietni striktāki. Tiesa, ir arī valstis, kurās ierobežojumu vismaz pagaidām ir jūtami mazāk, tai skaitā Latvijas ziemeļu kaimiņos – Igaunijā.

Lēdijas un militāristu cīņa Mjanmā © DIENA

Pasaules uzmanības centrā atkal atgriezusies Dienvidaustrumāzijas valsts Mjanma, kur februāra sākumā notika militārs apvērsums. Tostarp tika aizturēta visā pasaulē pazīstamā cīnītāja pret iepriekšējo huntu – populārā un arī Rietumos labi zināmā politiķe Auna Sana Su Či. Notikumiem Mjanmā ir gara priekšvēsture, bet apvērsuma cēloņi, visticamāk, meklējami gan iekšpolitikā, gan lielajā ģeopolitikā.

Rēcošais kaķēns pret resnajiem runčiem © DIENA

Janvāra beigās ASV finanšu pasauli satricināja sociālā tīkla Reddit kopiena r/WallStreetBets, kuras dalībnieki, dēvēti par mazajiem biržas investoriem amatieriem, pateicoties saliedētai rīcībai, spēja nodarīt iespaidīgus, desmitos miljardu ASV dolāru mērāmus zaudējumus lielajiem biržas spēlētājiem. Kādu iemeslu dēļ tas izrādījās iespējams, un kas notiks tālāk?

Krievijā nule notikušās protesta akcijas, ne tikai pēc citvalstu, bet arī virknes vietējo analītiķu domām, liecina, ka valsts politiskajai sistēmai ir nepieciešamas pārmaiņas, tostarp elites rindās. Kādi ir Krievijas protestu cēloņi un kādi – iespējamie turpmākās notikumu gaitas scenāriji?

No nepietiekamiem iepirkumiem un politiskām cīņām līdz dalībai neatļautās golfa vakariņās – tik dažādi ir iemesli, kādēļ amatu Covid-19 pandēmijas laikā zaudējuši visdažādāko valstu ministri un augstas amatpersonas. Vēl vairāk – pandēmija ir atstājusi un turpinās atstāt ietekmi arī uz ievērojami lielāka mēroga politiskajiem procesiem.

Galvenais starptautiskās politikas jautājums, ar kuru nāksies tikt galā ASV nākamā prezidenta Džo Baidena administrācijai, būs šobrīd teju uz aukstā kara robežas nonākušās ASV un Ķīnas tālākās attiecības. Turklāt – nekur nav pazudušas ne tikai samilzušās problēmas ASV iekšpolitiskajā situācijā, bet arī Krievijas faktors.

Līdz ar pandēmiju īpaši aktuāla 2020. gadā visā pasaulē kļuva cīņa pret viltus ziņām un dažādām sazvērestības teorijām, kuras atrada labu augsni no drūmās statistikas un ierobežojumiem nogurušajos cilvēku prātos. SestDiena apkopoja izplatītākos no fantastiskajiem izdomājumiem

Šodien

Pasaule