Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Jums vakcīnu ar čipu vai autismu?

Līdz ar pandēmiju īpaši aktuāla 2020. gadā visā pasaulē kļuva cīņa pret viltus ziņām un dažādām sazvērestības teorijām, kuras atrada labu augsni no drūmās statistikas un ierobežojumiem nogurušajos cilvēku prātos. SestDiena apkopoja izplatītākos no fantastiskajiem izdomājumiem

2020. gads pasaules iedzīvotājiem atgādināja, ka, lai cik jaudīgas tehnoloģijas mums katram būtu kabatā un lai cik varenas militārās alianses tiktu veidotas, pats cilvēks vēl aizvien ir viegls upuris mikroskopiskajiem pretiniekiem, proti, dažādiem vīrusiem. Lai gan mūsdienās ir izgudroti līdzekļi, kā uzveikt šos neredzamos naidniekus, starp cilvēkiem ir kolaboracionisti, kas palīdz vīrusiem, – vakcīnu pretinieki. Vakcīnu noliedzēju kustības aizvadītajos gados ir pieredzējušas teju vai renesansi, it sevišķi to izplatība ir pieaugusi Eiropā.

Vakcīnas cilvēcei ir pazīstamas kopš XVIII gadsimta, kad zinātnieks Edvards Dženers radīja vakcīnu pret bakām. Tas atļāva sākt cīņu pret virkni šausminošu slimību un glābt simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību. Vienlaikus daudziem vakcīnu ideja šķita biedējoša un nesaprotama. Tādēļ faktiski jau kopš vakcīnu pirmsākumiem ir bijuši arī to pretinieki. Mūsdienās daudzviet pasaulē darbojas nelielas kopienas, kas uzskata, ka vakcīnas izraisa autismu un citas veselības problēmas. Šīs idejas moderno uzplaukumu pieredzēja XX gadsimta beigās un XXI gadsimta sākumā. Tolaik kāds britu mediķis, vārdā Endrū Veikfīlds, kuram par krāpniecību un ētiskiem pārkāpumiem jau kopš 2010. gada ir atņemta ārsta licence, publicēja gadījuma pētījumu par divpadsmit bērniem, kas šķietami norādīja uz saikni starp autismu un masalu, masaliņu un cūciņu vakcīnu. Par spīti tam, ka pētniekam tika atņemta licence un vairākkārt ir pierādīts, ka viņš apzināti viltojis datus, lai sasniegtu sev vēlamo rezultātu, ļaunums bija nodarīts.

2018. gadā Pasaules Veselības organizācija kā vienu no lielākajiem kaitniekiem sabiedrības veselībai minēja tieši vakcīnu pretiniekus. Tolaik organizācija rakstīja, ka Eiropā 2016. gadā tika reģistrēti apmēram 5000 ar masalām saslimušo, 2018. gadā – gandrīz 60 tūkstošu, bet 2019. gada pirmajā pusgadā – jau 90 tūkstošu. 2018. gadā Eiropas Savienības mēroga pētījumā secināts, ka tikai 68,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vakcīnas ir drošas. Tikai Bulgārijā ir lielāks skeptiski noskaņoto skaits – tur 66,3% uzskata, ka vakcīnas ir drošas. Trešajā vietā ir viena no Eiropas lielvalstīm – Francija (69,9%).

Nav zināms, kā 2020. gads un lielā steiga, lai radītu vakcīnu, kas glābtu ne tikai pasaules iedzīvotāju dzīvību, bet arī maku saturu, ietekmēs šos rādītājus. Iespējams, daudziem naivajiem būs atvērušās acis, un jaunais koronavīruss būs atgādinājis par neredzamajiem, bet nāvējošajiem pretiniekiem, taču varbūt daļa būs vēl vairāk pieķērusies idejai par to, ka vakcīnas ir sliktas. Ne velti pandēmijas laikā internetā sāka klejot sazvērestības teorijas, ka vīruss neeksistē vai ir apzināti radīts, lai piespiestu pasaules iedzīvotājus vakcinēties. Kāpēc? Tur, kā jau ierasts, domas dalās: vieni saka, ka tas darīts farmācijas kompāniju peļņas vārdā, citi – ka Microsoft radītājs Bills Geitss tādā veidā ievietos izsekošanas čipus visos pasaules iedzīvotājos, kamēr vēl trešie domā, ka vakcīnā esošās vielas padarīs cilvēkus pakļāvīgākus valsts varai.

Eļļu ugunij pielējis arī fakts, ka vismaz divas no vakcīnām, ko izmantos ES un citu rietumvalstu iedzīvotāji, ir veidotas pēc jauna principa. Tās vairs neievada cilvēka ķermenī vīrusa daļiņas, bet gan ģenētisko kodu, kas tad ķermenim iemāca reaģēt uz vīrusu. Līdz ar to jau ir izskanējušas bažas, ka vakcīnas "ģenētiski modificēs" cilvēkus tāpat, kā mēs to darām ar tomātiem, un tā rezultātā tiks ietekmēta gēnu uzbūve, radīsies neatgriezeniski bojājumi un slimības. Sazvērniekus no šādu scenāriju radīšanas neattur nedz plašie testi, nedz rūpīgās drošības pārbaudes, nedz zinātnieku skaidrojumi. Pierādījumi nav svarīgi, ja ir tik aizraujošs stāsts, ar ko biedēt naivos un sēt sabiedrībā neuzticību.

Top komentāri

Krējums Saldais
K
Raivi, Jūs nekad neesat dzīvojis padomju laikā. Es nesaku, ka tas bija saulains laiks, bet tie, kas dzīvoja, ļoti skaidri redz, ka jūsu raksti par vakcīnām vai plakano zemi ir kārtīgi, vismaz 2 redaktoru cenzēti un apstiprināti Galvenajā literatūras pārvaldē un tie ir tieši tādi, kā bija padomju laikos - bez faktiem, bez atsaucēm, pliki propagandiski apgalvojumi. Tukši, bezdvēseliski sacerējumi, kuri vienkārši nav spējīgi uzrunāt lasītāju, jo ir meli pēc savas būtības, kā jebkura propaganda. Raivi, vai tiešām jums PATĪK un uzskatāt, ka tas ir PAREIZI, ka jūsu bērnam dur valstī neapstiprinātas, nepārbaudītas, nesertificētas zāles - vakcīnas, par kurām norīkotājs (ģimenes ārsts), izpildītājs (māsiņa) un ārvalstu juridiskā persona (vakcīnas ražotājs) nenes nekādu juridisku, morālu vai jebkādu citu atbildību, bet tikai savāc savas naudiņas? Pamēģiniet uzrakstīt, kurš un kā atbild par vakcīnu sekām, ne tikai par Covid-19, kur jau pašā sākumā ražotājs atsakās no jebkuras atbildības.
Polis
P
Poļu valodā ir vārds "cyngiel" ar vairākām nozīmēm. 1. Šaujamieroča mēlīte, kas jānospiež, lai izšautu. 2. Algots slepkava. 3. Žurnālists, kurš par naudu gatavs rakstīt jebko. Tiešām nezinu, kāpēc, lasot Viļūna kunga rakstus, šis vārds nāk prātā...
trusis nejaukais
t
tieshi taapat visiem reiz tika apgalvots ka gjeneetiski modificeetai paartikai nav nekaadu blakusefektu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Vīrs ar dzelzs putniem(5)

Kolekcionārs Viktors Talpa savācis iespaidīgu lidaparātu kolekciju, kuras eksponātus iekāro dažādu valstu muzeji. Latvijā problēma cita – aviācijas muzejs vispirms jāizveido. Entuziastiem š...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata