Dabas Diena / Diena / Dabas Diena / Diena

Skaistākās Zemgales takas © DIENA

Meži, ezeri, muižu parki un, jā, arī kalni priecē ar greznām ainavām.

Dari pats: Paštaisīts "plastilīns" © DIENA

Kādēļ tērēt naudu veikalos nopērkamam plastilīnam, kura sastāvā turklāt ir sazin kādas ķīmiskas vielas? Veidošanas masu bērnu rotaļām iespējams pavisam vienkārši pagatavot pašiem, izmantojot pārtikas produktus, kuri, visticamāk, ir atrodami katrā mājā.

Rīvas loku taka © DIENA

Rīvas upe ir iecienīta laivotājiem – tajā var sastapties ar negaidītiem izaicinājumiem, un vasarā dažviet tajā ūdens līmenis mēdz ievērojami nokristies, bet lielākā vērtība ir ainava, jo upes krastos mežs ir kā no fantāziju pasaules izkāpis: skaists, savrups, un kādas tik putnu balsis tur nav dzirdamas! Tāpēc pārgājienu cienītājiem būs interesanti iziet arī taku gar upi – arī tā piedāvā piedzīvojuma sajūtu, jo ir mazliet mežonīga, vietējo dabas aktivitāšu entuziastu veidota.

Egļu audzes ir jāuzmana! © DIENA

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var nopostīt arī pilnīgi veselus kokus. Lai arī šogad vēsais aprīlis mizgraužu vaboļu izlidošanu ir kavējis, modrību zaudēt nedrīkst un arī vasarā mežu īpašniekiem ir regulāri jāapseko savas egļu audzes un jānovēro, vai neparādās mizgraužu bojājumi.

Ainava bez plastmasas pudeles © DIENA

Kad mēs dodamies dabā, vienalga, vai tas būtu skrējiens pa takām, laivu brauciens vai pārgājiens, mēs baudām jau gatavu «produktu» – paņemam visu to labo, ko daba un izvēlētā aktivitāte mums var sniegt, atļaujam sev atrast piedzīvojumus, attīrīt emocijas no ikdienas stresiem, saelpoties smaržas, saklausīties dzīvas skaņas – putni čivina un klaigā, vardes kurkst, ūdens urdz, vējš čīkstina vecu koku, kukaiņi sīc… Tik forši!

Lai mazāk atkritumu © DIENA

Zaļais dzīvesveids, rūpes par apkārtējo dabu un ilgtspējīga domāšana visā pasaulē kļuvusi par tendenci, kas arvien vairāk liek aizdomāties arī par savu artavu tīras un sakoptas apkārtējās vides uzturēšanā. Tomēr atkritumu kalni joprojām kļūst arvien lielāki. Pēdējo desmit gadu laikā atkritumu apjoms, ko rada viens Latvijas iedzīvotājs, ir pieaudzis vairāk nekā par 100 kg – šobrīd tie ir 439 kg uz cilvēku gadā. Ko darīt, lai atkritumu apjoms nevis augtu, bet gan mazinātos? Latvijas zaļais punkts aicina pārskatīt savus dzīves principus un piecos vienkāršos soļos mazināt ikdienā radīto atkritumu apjomu.

Līderis stādu audzēšanā Baltijā © DIENA

A/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība Sēklas un stādi ir lielākais meža stādu audzētājs Latvijā, kura pārvaldībā ir vienas no Eiropā modernākajām kokaudzētavām. Šogad tam aprit 20 gadu. Par to, kā šo gadu laikā klājies, stāsta kokaudzētavas direktors Guntis Grandāns.

Pārgājiens kā dzīvesveids © DIENA

Dodoties pārgājienā, mums ir iespēja labāk iepazīst ne tikai Latvijas dabu, bet arī pašiem sevi. Ceļošana kājām ir lielisks veids, kā uzlabot savu fizisko veselību un emocionālo labsajūtu, ir pārliecināts pieredzējis dabā gājējs, sabiedriskās organizācijas Streelnieks.lv dibinātājs Mārtiņš Muižnieks.

Lai baltā stārķa ligzda būtu droša © DIENA

Lai baltā stārķa lielā un smagā ligzda nekļūst par apdraudējumu ne pašam putnam, ne arī cilvēkam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība iesaka veidot mākslīgās ligzdu pamatnes.

Atbildīgo skaits aug © DIENA

Pēdējo deviņu gadu laikā gandrīz divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Augusi arī izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un sabiedrības atbalsts dažādu atkritumu veidu savākšanas sistēmām. Vienlaikus 62% iedzīvotāju norāda, ka Latvijā daudzviet šķirošanas infrastruktūra vēl nav pietiekami pieejama, tāpēc līdz ar pieaugošo izpratni par atkritumu šķirošanas nepieciešamību šķirošanas sistēmas attīstībai būtu jākļūst vēl straujākai. Lai aktualizētu efektīvāku atkritumu apjoma samazināšanu, Latvijas Zaļais punkts ir sācis kampaņu Šķiratlona pieccīņa, mudinot ikvienu savā ikdienā ieviest 5P principu, tādējādi parūpējoties par jebkuras lietas ilgāku dzīvi.

Dari pats: Nātru lapu pesto © DIENA

Pirmās pavasara nātrītes ir ārkārtīgi vērtīgs vitamīnu avots, un vērts tās iekļaut ēdienkartē, izmēģinot dažādas receptes. Nātres var ne tikai pievienot svaigajiem kokteiļiem un gatavot zupu – no tām izdodas arī ļoti garšīgs pesto.

Meža izziņas mugursoma © DIENA

Digitālo Meža dienu ietvaros tapis jauns metodiskais mācību materiāls Meža izziņas mugursoma, kas domāts dabaszinātņu pedagogiem, lai veicinātu skolu mācīšanos meža vidē un palīdzētu organizēt dabā izglītojošus pārgājienus skolēniem. Šo mācību līdzekli izveidojuši a/s Latvijas valsts meži profesionāļi sadarbībā ar Latvijas Universitātes Starpnozaru inovācijas centra ekspertiem.

Slokas ezera taka – īpaši skaista © DIENA

Pavasarī īpaši skaista ir Slokas ezera taka, jo daudzviet ūdens līmenis ir tik augsts kā nekad pārējā gada laikā, līdz ar to ainavai piemīt specifiska burvība. Applūstošā daļa ir mitrais melnalkšņu dumbrājs takas sākuma daļā, bet pirms tam ejot paveras lielisks skats uz ūdensputniem bagātu ezeru un kokiem, kas spoguļojas purvāja ūdeņos, bet daļa takas ved pa mežu.

Uz mežu pēc sulas © DIENA

Pavasaris bieži vien nāk lēni, bet, kad ir klāt, steidzas tik strauji, ka jāspēj baudīt tā mainīgo dabu, lai nenokavētu skaistumu, kad viss plūst, plaukst un veidojas. Arī bērzu sulu tecināšana jāpagūst īstajā brīdī, kamēr lapas vēl nav saplaukušas! Pat tie, kam nav sava lauku īpašuma, var tikt pie veselīgās pavasara veltes – katram iedzīvotājam valsts mežos ir atļauts bez maksas iegūt sulas tikai pašpatēriņa vajadzībām, veicot vienu urbumu.

Dodies ieelpot pavasari! © DIENA

Latvijā ir daudz skaistu vietu, kurp doties pārgājienā ar ģimeni vai vienkārši lai saelpotos svaigu gaisu. Pastaiga dabā var būt lielisks palīgs cīņā pret ikdienas stresu un pārslodzi, teic biologs, Vidzemes Augstskolas lektors, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis.

Stāvkrasta mainīgā daba © DIENA

Par 2021. gada ģeovietu atzīti Staldzenes stāvkrasti – ainava ar iespaidīgu krauju, kurā ieslēpusies bagātīga ģeoloģiskā "kārtainā kūka" jeb senie Baltijas jūras nogulumi, kas stāsta Latvijas vēsturi jūras krastā slāni pa slānim. Vienlaikus tā ir arī iecienīta pastaigu vieta Ventspils apkaimē, seno zvejnieku ciema pakājē, slavena arī ar pirms divdesmit gadiem atrasto Latvijā lielāko bronzas laikmeta senlietu depozītu vienā no augstākajiem Latvijas stāvkrastiem.

Pavasara taciņu vilinājums © DIENA

Dabas mīļotājiem un pārgājienu cienītājiem jebkurš gadalaiks ir gana labs, lai izstaigātu kādu skaistu un interesantu maršrutu. Pavasaris mainīgo laikapstākļu dēļ ir visizaicinošākais, taču kūstoši ledi un dubļaini ceļi nav šķērslis, lai dotos meklēt skaisto, saklausīt un saredzēt pavasara vēstnešus, mazliet arī pārbaudīt savu izturību un pacietību.

Pieci jautājumi: Neskumt, bet rīkoties © DIENA

Pieci jautājumi bezatkritumu dzīvesveida pārzinātājai Mairitai Lūsei.

Dari pats: Olu čaumala kā mini puķpodiņš © DIENA

Tuvojas Lieldienas un domas par svētku galda dekorēšanu. Protams, labākie dekori ir tie, kuru tapšanai nav tērēti lieli resursi un kuri pieejami dabā vai no lietām, kuras jau atrodamas mājās.

Putnu būrītim jābūt drošam © DIENA

Rūpējoties pavasarī par mājvietu putniem savā dārzā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārliecināties, vai paša izgatavotais vai veikalā izvēlētais putnu būris būs piemērots putnam, nevis apdraudēs to.

Mazskarto mežu vēstniece © DIENA

Par Gada sūnu 2021 kļuvusi līklapu novellija – sūna, kas uzskatāma par dabisko mežu dzīvotnes raksturojošu iezīmi. Turklāt tā ir suga, kuras klātbūtne mežā liecina arī par citu retāku organismu klātesamību.

Ja sadzirdi ūdens ņirbēšanu, visticamāk, kaut kur tuvumā atrodas straujtece. Gan straujteces, gan dabiskos upju posmus Latvijas Dabas fonds (LDF) izziņojis par Gada dzīvotni 2021, izceļot to būtisko lomu dabas daudzveidības, ainavas dažādības un ūdeņu tīrības nodrošināšanā. Tomēr izcilā stāvoklī Latvijā pašreiz ir tikai viens procents no visām straujtecēm un dabiskajiem upju posmiem.

Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē, kura teritorija pārsniedz 1200 ha, ir bagāts ar dabas vērtībām un vēsturi. Tas dibināts pirms 63 gadiem un arvien piedzīvo pārmaiņas un uzlabojumus. Taču gadu gaitā nemainīga vērtība ir dabas parka skulptūras un izziņas un atpūtas objekti, kas darināti no koka, lai izceltu šī materiāla funkcionālās un dizaina vērtības un būtu maksimālā saskaņā ar dabu.

Domājot par to, kā samazināt plastmasas piesārņojumu pasaulē, trīs uzņēmīgas jaunietes ir radījušas ēdamus vienreizlietojamos traukus, kas ir nekaitīgi videi un ātri sadalās dabā. Šis ir pirmais šāda veida produkts Latvijā. Skolēnu mācību uzņēmuma Re-Grain vadītāja ir Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkne Agnese Aizpuriete.

Ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, un vairāk nekā pusi atkritumos izmet mājsaimniecības. Lai mazinātu ēdiena izšķērdēšanu Latvijā, piecas skolnieces ir izveidojušas bezmaksas pārtikas apmaiņas punktus. Projekta Food Pick-up Point idejas autore ir Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas skolniece Tīna Rubeze.

Ir cilvēki, kam svarīgi visam sagatavoties, izdomāt piecus soļus uz priekšu un atpakaļ, arī tad, ja viņi dodas piedzīvojumos. Es noteikti neesmu no tiem. Man patīk spontanitāte. Tieši tāds bija mūsu nedēļas nogales pārgājiens –20 grādos ar nakšņošanu mežā teltī.

Viesatas dabas taka nav visiem zināms un populārs maršruts, bet droši var teikt, ka gleznainu ainavu un pārgājienu mīļotājiem tā būs īsta pērle, kuras skaistumu izbaudīt. Ja tīk mazliet mežonīgas un neiestaigātas takas, te varētu būt nedaudz garlaicīgi, jo taka ir labiekārtota – vairākās vietās visā tās garumā ir soliņi, kur atpūsties sagurušajiem gājējiem, un tie izvietoti punktos, no kuriem paveras skaistākie skati uz Viesatas upes līkločiem, bet vairākās vietās iekārtotas ugunskura vietas, kur atradīsiet arī sausu malku, grilu un galdiņus.

Meži ir neaizstājams planētas resurss, kas mūs nodrošina gan ar skābekli, gan koksni un dažādām citām vērtībām. Tajos mājo vairāk nekā puse no visām sauszemes sugām.

Dari pats: Grīdu tīrībai

Grīdas mazgāšana parasti nav no tiem tīkamākajiem darbiem pat tiem, kuri ar mājokļa tīrīšanu un kārtošanu nodarbojas labprāt. Patīkams aromāts un acīmredzams tīrības efekts, kam piemīt nedaudz antibakteriāla funkcija, var šo procedūru padarīt mazliet jaukāku. Protams, visvienkāršākais ir nopirkt jau gatavu grīdas mazgāšanas līdzekli, bet dabai un maciņam draudzīgāk ir pagatavot tādu no mājās atrodamām sastāvdaļām, kuras noder arī citām vajadzībām.

Ārēji kaujinieciski noskaņotā spīļaste, ko Latvijas Entomoloģijas biedrība pasludinājusi par 2021. gada kukaini, patiesībā, izrādās, ir dārznieku draugs. Lai arī pasaulē zināmas ap 2000 sugām, Eiropā – ap 80, Latvijā pašreiz apzinātas tikai piecas spīļastu sugas. Entomologi turpina apzināt to izplatību Latvijā un aicina ziņot, ja izdodas sastapt spīļasti šogad savā apkaimē.

Šodien

Dabas Diena