Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +13 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 14. jūnijs
Saiva, Santis, Sentis, Tija, Saivis

Dabas Diena

Jaunums atkritumu pārstrādē. Saruna ar ķīmiķi un vides zinātnieku Māri Kļaviņu

Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi. Par pētījuma rezultātiem stāsta tā zinātniskais vadītājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošais pētnieks un profesors Māris Kļaviņš.

Pēta, pavairo un saglabā retās augu sugas

Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā zinātnieki pēta, pavairo un uzglabā ap 70 reto un īpaši aizsargājamo augu sugas, dažas no tām dabā ir pavisam izzudušas un patlaban dzīvo tikai mēģenēs. Miniatūrie audziņi kolbās izskatās kā no pasaku pasaules, un maģiski skaista ir arī pati laboratorijas augu uzglabāšanas telpa ar specifisku apgaismojumu un tūkstošiem norasojušu stikla trauciņu. Laboratorijā drīkst iet tikai speciālā tīrā tērpā, kājās jāvelk bahilas, bet zinātnieki augu apstrādi veic noslēgtā telpā ar steriliem instrumentiem.

Pārtapis kalpot ilgāk. Intervija ar apģērbu zīmola Pārtapis radītāju Kristīni Kalēju

Mūsdienās reti kad no apģērba šķiramies tāpēc, ka tas ir novalkāts, noplīsis, neder un vairs nespēj pieklājīgi pildīt savas praktiskās funkcijas. Biežāk iemesls ir apnikums vai sajūta, ka tērps vairs nav gana reprezentabls – neatspoguļo konkrētā brīža modes tendences vai valkātāja sociālo stāvokli. Arī impulsīvie pirkumi, atlaižu vilinājums liek iegādāties lietas, kuras īsti neatbilst gaumei un dzīvesveidam. Tad nu apģērbs nonāk kādā labdarībai domātā maisā vai atkritumu tvertnē, un par turpmākajām tā gaitām galva netiek lauzīta. Kristīne Kalēja šiem tekstilizstrādājumiem dod otro dzīvi, darinot jaunus tērpus no jau nokalpojušiem apģērba gabaliem, taču šūšana nav vienīgais veids, kā viņa rūpējas, lai pasaule apkārt būtu ''zaļāka''.

Varēsim šķirot arī tekstilu

Būtisku daļu no mūsu sadzīves atkritumiem veido apģērbi un citi tekstila izstrādājumi, kuru apjomus nepārtraukti palielina tā sauktā ātrā mode. Eiropas Savienības (ES) direktīva paredz, ka pēc pieciem gadiem ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tikmēr Rīgā un tās apkārtnē pilotprojekta ietvaros izvietoti 20 speciāli konteineri tekstila izstrādājumu šķirošanai, lai izvērtētu cilvēku vēlmi šķirot tekstilu un aptuvenos savāktā materiāla apjomus.

Gada putna godā – zivju dzenītis

Mudinot apzināt ūdensputnu situāciju Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad Gada putna godā iecēlusi zivju dzenīti (Alcedo atthis). Šī mazā, bet zibenīgā krāšņvārna, kurai, tiesa, nav nekādas radniecības ne ar dzeņiem, ne dzilnām, ne vārnām, ir apliecinājums tīriem ūdeņiem, liecinot par ekosistēmas veselību. Lai arī Latvijā zivju dzenītis nav apdraudēts, Eiropā tā ir aizsargājama suga.

Uzmanības centrā - egle!

Kaut arī dažādu – gan estētisku, gan praktisku – iemeslu dēļ svētku laikā daudzi izvēlas mājokļus rotāt ar tādu šķirņu eglēm, kuru skujas ir maksimāli biezas, kuplas un izturīgas, arī pavadot vairākas nedēļas siltās telpās, Latvijas vietējām savvaļā augošajām eglēm tomēr ir īpašs šarms, un it sevišķi piedzīvojumam, dodoties uz mežu kopā ar bērniem savas Ziemassvētku egles meklējumos.

Kad mazāk ir vairāk

Kaut arī pasaulē izvēļu pārbagātība patēriņa jomā vēl nekad nav bijusi tik plaša kā tagad un ikvienam piedāvā šķietami tieši viņam vispiemērotākās iespējas, tā rada arī arvien lielāku apjukumu un stresu, un aizvien vairāk popularitāti gūst minimālisma filozofija.

Skaistākos iežu atsegumus meklējot

Vēls rudens un pavasaris, kad lapas vēl nav saplaukušas, ir vispiemērotākais laiks, kad apmeklēt klinšu atsegumus Latvijā. Pavasarī, kad tikko nokusis sniegs, varbūt gan mazliet bīstami, jo zeme ir ļoti mitra, nestabila.

Naktsmītnes zaļi domājošajiem

Kad Latvijā klāt pelēkais, tumšais gadalaiks, daudzi izvēlas pēc saules un pozitīvisma devas doties ceļojumos uz tuvākām un tālākām valstīm. Ir aprēķināts, ka 10% no vides piesārņojuma pasaulē rada tieši tūrisma nozare. Vislielāko ietekmi uz vidi ceļojumos atstāj transports, taču nozīmīgi ir arī citi aspekti, piemēram, kur nakšņojam, ko ēdam un kādas izklaides patērējam galamērķī.

Grāmata par dabu bērniem. Saruna ar ornitologu Viesturu Ķeru

Tikko nākusi klajā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja ornitologa Viestura Ķerus grāmata bērniem Meža meitene Maija. Galvenās varones tēls tapis, autoram vērojot savu vecāko meitu Noru. Arī Maijas tētis ir putnu pētnieks, kurš meitai prot izskaidrot dabas norises, iepazīstināt ar putniem un dzīvniekiem. Aktivizējot grāmatā iedrukāto QR kodu, lasītāji var arī iepazīties un noklausīties Latvijā tipiskākās, dažādiem gadalaikiem raksturīgās un grāmatā aprakstītās putnu balsis.

Piemīlīgās tilandsijas

Eksotisku formu augi, kuriem nevajag substrātu, bet kas priecē pat ar ziediem.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide