Mēs mēdzam teikt, ka daba mīl līdzsvaru, runājot par harmoniju, meklējam to dabā, kuras norises ir cikliskas un viena izpausme seko vai papildina citas, bet katrai sugai ir sava loma kopējā globālajā sistēmā. Tomēr cilvēks ar savām darbībām ir iejaucies dabas procesos, un sekas neizpaliek.
Tiecoties uz mazulim drošāku un vecākiem ērtāku ikdienu, Latvijā tapis autiņbiksīšu zīmols GeGe. Tas ne tikai atstāj aiz durvīm tādas nevēlamās sastāvdaļas kā smaržvielas, parabēni, balinātāji, bet arī izmanto līdz šim vietēji neierastu izplatīšanas veidu – autiņbiksīšu abonēšanas iespēju. Zīmola GeGe dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Magrins atzīst, ka tieši tā dēvētā mileniāļu paaudze, kas tagad kļūst par vecākiem saviem pirmajiem mazuļiem, ir tā, kurai, izvēloties produktus, aizvien svarīgāki ir tieši vides aspekti.
Reti kad svece izdeg pilnībā, neatstājot ne kripatiņas vaska. Tos var neizmest, bet pieiet radoši un izliet jaunu sveci! Der dažādu krāsu sveces, kuras sakausējot izveidos interesantu krāsu rakstu. Nevajadzētu jaukt kopā dažādus materiālus – parafīnu ar soju vai bišu vasku un tamlīdzīgi. Protams, videi draudzīgāk ir izmantot tādu materiālu kā sojas un bišu vaska sveces.
Visā pasaulē labdarības veikali darbojas kā starpnieki starp mantu ziedotājiem un to saņēmējiem. Un tie darbojas ne tikai kā ziedošanas un labdarības ideju vēstneši, bet būtisku lomu spēlē tieši atbildīga patēriņa un vides saudzēšanas apziņas attīstīšanā sabiedrībā, uzskata labdarības veikalu tīkla Otrā elpa tirdzniecības vadītāja Eleonora Beržinska.
Sastapt savvaļā meža zvēru ir vienlaikus vilinoši un arī biedējoši. Katram, kurš vairāk vai mazāk regulāri dodas dabā, ir gadījies redzēt kādu bariņu stirnu novakarē vai rīta agrumā mežmalā uz ziemāju lauka vai zālāja, par ežiem un vāverēm nemaz nerunājot, bet lapsas esot manītas pat Rīgas centrā. A/s Latvijas valsts meži meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks stāsta, ka gaišā dienas laikā mežā sastapt, piemēram, lūsi, lāci vai vilku ir diezgan nereāli, jo dzīvnieks saplūst ar apkārtējo fonu, kā arī, cilvēkam tuvojoties, sadzird to un savlaicīgi paslēpjas. (Protams, ir arī izņēmumi, ko redzam arī sociālajos medijos publicētajos video.)
Ierasts, ka putnus vērot un klausīties dodamies pavasaros un rudeņos, jo tieši šie gadalaiki pulcē vislielāko spārnoto būtņu daudzveidību, kad šeit sastopamas gan vietējās sugas, gan ceļotāji, kas dodas mājup no dienvidu zemēm vai gluži otrādi – prom. Taču arī ziema ir interesants laiks novērojumiem, turklāt trenē teju meditatīvu pacietību, māku ieklausīties klusumā.
Brīvdienās gribas uz jūru, izstaigāt arī mežu tās tuvumā, gribas pēc iespējas lielāku dažādību, jo dienas tik īsas un gaismas maz… Brauksim tā patālāk no Rīgas, lai mazāk cilvēku – es nolemju. Ha-ha, izskatās, ka līdzīgi ir nolēmuši vēl daudzi, nemaz nerunājot par vietējiem dabas mīļotājiem, un visas ceļa malas 50–60 km garumā gar piekrasti virzienā uz Kolku ir pilnas ar auto gandrīz tāpat kā vasarā, pludmales prieku sezonā.
Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas pētnieces un Zviedrijas Karaliskā institūta KTH doktorantes Brigitas Daļeckas ikdiena paiet, meklējot iespējas, kā ar mikroskopisku sēņu palīdzību efektīvāk attīrīt notekūdeņus no apkārtējai videi bīstamām vielām. Rezultāti ir daudzsološi, taču darbs pie pētījuma vēl turpinās, lai saprastu, kā šo bioloģisko metodi integrēt pašreizējās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās.
Purvu ainavām ir raksturīgs tik daudz kas unikāls – miers un noslēpumainība vienlaikus un neparasta brīvība, kur skatienam klejot. Pēdējos gados, šķiet, to ir novērtējuši dabas tūrisma entuziasti un purvi ir nākuši modē – supošana un laivošana purvu ezeriņos, pastaigas pa purvu ārēm, nokāpjot no laipām ar sniega kurpēm kājās, ja paveicas un atnāk sniegs un sals, tiek organizēta pat slēpošana pa purviem, nemaz nerunājot par pastaigu cienītājiem, kuri nedēļas nogalēs uz Rīgai tuvāko purvu laipām nodrošina teju vai tikpat blīvu cilvēku plūsmu kā pilsētas ielās. To jau nu gan mums tagad vajag vismazāk, vai ne? Tāpēc dosimies tālāk, jo purvu arī citur Latvijā ir gana!
Ja meklējat nodarbošanos, kas vienlaikus var sniegt nepieciešamo fizisko aktivitāšu devu ķermenim, atslodzi prātam un prieku sirdij, izmēģiniet jāšanu. Dodoties izjādēs dabā, varam ne tikai atpūsties un baudīt apkārtējo ainavu – sajūtot zirga silto elpu uz savas delnas, izgaist arī ikdienas rūpes un raizes.
Tāpat kā pārējie procesi dabā, arī meža apsaimniekošana ir cikliska. Oktobrī Latvijas valsts mežos noslēdzās meža atjaunošanas darbi, taču rosība nerimst visu cauru gadu – jaunaudzes ir jākopj, jāveic ciršanas darbi un jāplāno darāmais nākamajai veģetācijas sezonai.
