Lai jūra čum un mudž!
Pieci jautājumi Pasaules dabas fonda projektu vadītājai Elzai Ozoliņai
Dabas Diena
Asina prasmi saskatīt dabu
Pamanīt melno driģeni Andrejsalas aizaugušajā industriālajā teritorijā, uzzināt, kāpēc tai piemīt tautā bieži piesauktais "kā driģenes saēdies" efekts, un uzskicēt auga unikālo raksturu īpašā atmiņu kladē, pirkstos, iespējams, pirmo reizi turot oglīti vai eļļas pasteļkrītiņu. Tas ir iespējams, ja dodas radoši izglītojošajā pārgājienā, kurp regulāri aicina biedrība Ota dabā.
Ar viesmīlību pret kukaiņiem
Teju katrs var uzbūvēt kukaiņu māju, kā arī iestādīt puķi vai neizpļaut kādu laukumiņu dārzā.
Daba neko nav atcēlusi
Latvijas Dabas fonds un tā dabisko pļavu atjaunošanas projekts GrassLIFE līdz pat septembrim kampaņā Daba neko nav atcēlusi aicina ikvienu iepazīt Latvijas dabu, iedziļinoties dabiskās pļavas norisēs kā īpašos pasākumos.
Izložņāt alas un klintis
Viens mazulis somā, otrs pie rokas, un aiziet – piedzīvojumos!
Dari pats: Lāceņu ievārījums
Zinātāji teic, ka šogad esot padevies labs lāceņu gads un patlaban to gatavība ir pašā pilnbriedā. Jāmeklē purvainas vietiņas un jādodas lasīt! Protams, jebkuras ogas visvērtīgākās ir tieši svaigas, un arī lācenēm piemīt specifiska garša un veselībai noderīga uzturvērtība, bet īpaši gardas tās ir ievārījumā.
Bite – tīras vides indikators
Pieci jautājumi biteniekam Jānim Sietiņsonam.
Noķert lielo zivi
Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ūdenī iemērktas vairākas makšķeres, kāds bagātīgāka loma meklējumos iepeldējis ezera vidū ar laivu. Turklāt zivis vilina ne tikai vietējos – blakus dzird skanam arī lietuviešu valodu.
Lai pilsēta top zaļāka
Lai novērtētu pilsētas zaļumu, svarīgāk par puķupodu skaitu ielās ir tas, kas un kā darbina šo pilsētu. Tātad enerģija un transports. Viesturs Celmiņš, kas ir pilsētplānotājs un pašreiz vada inovāciju kustību VEFRESH, atgādina, ka pilsētai jāpielāgojas cilvēkam, nevis tā automašīnai. Un pilsēta top zaļāka tad, ja ir mijiedarbība starp tehnoloģiskiem risinājumiem, to īstenotājiem un iedzīvotāju paradumiem. Bez ārišķībām, bet ar dziļu pārliecību par pārmaiņu nepieciešamību.
Mierīgai baudīšanai
Šī vasara burtiski skrien, burtiski joņo uz priekšu. Liekas, ka tikko kā iekāpām jūnijā, bet nu jau jūlijs klāt! Liekas, ka tik daudz ko vajag paspēt, tik daudz redzēt, apmeklēt un piedzīvot. Tūrisma joma Latvijā attīstās nemitīgi, un gadu no gada ir arvien vairāk labiekārtotu taku, ērtu atpūtas vietu, izziņas pasākumu. Taču šogad liekas, ka tie birst kā no pārpilnības raga.
Neparasti maršruti piedzīvojumu meklētājiem
Daudzviet Eiropā vecie dzelzceļi, kas savu laiku ir nokalpojuši, tiek pārvērsti par velobraucēju un kājāmgājēju maršrutiem. Kur pirms simts gadiem braucis bānītis, tagad iekārtots ērts, auto satiksmes netraucēts celiņš, ko izmantot aktīvai atpūtai pie dabas. Arī Latvijā kādreizējie dzelzceļi un bānīša ceļi vietām tiek pārvērsti tūrisma maršrutos, vietām tie jau ir aparti vai tik ļoti aizauguši, ka dabā grūti pat atrast. Toties, ja zini, kur meklēt, tad pārgājienā uziesi kādu uzbērumu, kas liecina par to, ka kādreiz šeit bijis bānīša ceļš.
Gada augs – Ruiša pūķgalve
Latvijas dabas daudzveidība ik gadu mūs nebeidz pārsteigt. Šovasar esam aicināti pievērst uzmanību Ruiša pūķgalvei, jo Latvijas Botāniķu biedrība tai piešķīrusi titulu Gada augs 2020. Lai arī pūķgalve zied no jūnija līdz pat augustam, tās violeti zilos ziedus nemaz tik viegli dabā nesastapsi, jo šis ir rets un aizsargājams augs.