Pēc Dienas publikācijas Ārlietu ministrijā (ĀM) pabeigtajā pārbaudē apstiprinājies, ka bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns astoņus mēnešus nepamatoti saņēmis pabalstu par laulātās atrašanos ārvalstīs. Tajā laikā viņa dzīvesbiedre Gunta Razāne bijusi nodarbināta algotā darbā, tāpēc nauda vēstniekam nepienācās. Nelikumīgi saņemtos 6159 eiro viņš atmaksājis, taču šī gadījuma dēļ ministrijā sākts audits, lai novērtētu pabalstu izmaksas sistēmu kopumā un novērstu tās nepilnības
ASV par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Kubu un par savstarpēju vēstniecību atvēršanu varētu paziņot jūlija sākumā, piektdien pavēstīja avoti Savienoto Valstu administrācijā, kas informēti par šo jautājumu.
Turkmenistānas vēstniecība Rīgā ir tuvākā laika jautājums. Galvenokārt to paredzēts atvērt, lai atvieglotu vīzu jautājumu, nodrošinot ceļošanas iespējas. Kā norāda Satiksmes ministrijā, tad pirmais reiss Rīga-Ašgabata-Bangkoka jau ir noticis piektdien, pulcējot 40 tranzīta pasažieru, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) brīdinājušas Krieviju neanektēt Krimu. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs izteicies lakoniski – Krimas aneksija pieliktu punktu diplomātijai, vēsta raidorganizācija BBC. Krima ir Ukrainas sastāvdaļa un Maskavai jāizvairās no militāras situācijas eskalācijas, Kerijs norādījis Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) saistībā ar saviem izteikumiem par Katalonijas neatkarības centieniem nācies skaidroties ar Briseles lielākā politiskā spēkā Eiropas Tautas partijas vadību, taču patlaban konflikts ir novērsts, liecina portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija.
Krievijas un ASV attiecības ir ļoti kompleksas, taču nesenais ASV prezidenta Baraka Obamas lēmums atcelt paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, nenozīmē jaunu auksto karu abu valstu attiecībās, komentējot abu lielvalstu pašreizējās attiecības portālam Diena.lv norādīja ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala.
Šobrīd aizvien vairāk analītiķu un ekspertu uzskata, ka globālās ekonomikas centrs lēnām, taču nenovēršami pārvietojas no rietumiem uz austrumiem – galvenokārt ekonomiski strauji augošo Āzijas valstu, taču arī tāda sākotnēji ekonomistu radīta apzīmējuma strauji augošajām ekonomikām kā BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) virzienā. Šī iemesla dēļ likumsakarīgi rodas jautājums – cik aktīvi rīkojas mūsu valsts, lai pielāgotos šīm pārmaiņām, un nopelnītu šajos tirgos?