Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu.
Nekustamā īpašuma tirgus ir jutīgs pret norisēm ekonomikā – globāli un lokāli. Ja pasaules ekonomika attīstās, visdrīzāk labi klājas arī Latvijai un aug nekustamā īpašuma cenas. Ja attīstības lēciens ir vērojams kādā pilsētā, piemēram, atverot jaunu ražotni, nekustamā īpašuma cenas tam seko, jo darbiniekiem ir vajadzīgi mājokļi
Platformā “Mana balss” parādījusies iniciatīva uzlikt par pienākumu pašvaldībai sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam, piešķirot finansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei. Tas ir klajš, pat bīstams populisms, jo veido maldīgu priekšstatu, ka pašiem par savu īpašumu nav jārūpējas, jo var savas izmaksas uzgrūst valsts vai pašvaldību budžetiem.
Šis gads solās būt nozīmīgs namu pārvaldīšanas jomai. Šobrīd Saeimā izskatīšanā ir grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuros paredzēts dot plašākas pilnvaras māju apsaimniekošanā mazākumam, taču ir ļoti būtiski, lai labi domājot “nesašaujam sevi kājā”.
Sliktā tehniskā stāvoklī esoši stāvvadi, tekošs jumts, brūkoši balkoni un vāja energoefektivitāte – tās ir tikai dažas no problēmām, ar kurām jāsadzīvo lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas mīt padomju un pirmskara laikā būvētos daudzdzīvokļu namos. Turklāt šo ēku renovācija lielākoties nav ekonomiski pamatojama – milzīgās investīcijas, kas nereti ir līdzvērtīgas paša īpašuma vērtībai, tāpat nenovērsīs likstas pilnībā, uzskata ēku pārvaldīšanas uzņēmuma Selectum Home vadītājs Valters Balakleitis.