Aizliegumu paradokss: kā bērnu aizsardzības vārdā stiprinām pelēko tirgu
Saukļi par bērnu aizsardzību politiskajā retorikā jau gadu desmitiem kalpo kā drošs veids, kā stiprināt sabiedrības uzticību un politisko varu. Šī pieeja visbiežāk parādās jautājumos, kas saistīti ar pieaugušo ieradumiem vai izklaidi, ko nevar raksturot kā veselīgu. Latvijā tā kļuvusi par neatņemamu politiskās komunikācijas daļu un atspoguļo arī starptautisku organizāciju retoriku. Tieši šajā kontekstā jāvērtē novembrī gaidāmā Pasaules Veselības organizācijas Tabakas kontroles pamatkonvencijas (FCTC) valstu konference – COP11, kurā paredzēts turpināt darbu pie globālas politikas, kas tradicionāli balstās bērnu aizsardzības idejā. Tomēr pieredze rāda, ka šāda pieeja bieži rada pretēju efektu – stingrāki aizliegumi neveicina prevenciju, bet veicina pelēko tirgu un novirza pieaugušos lietotājus uz riskantākiem produktiem. Šīs diskusijas rezultāti, visticamāk, ietekmēs arī Latvijas turpmāko aizliegumos un sodos balstīto pieeju alternatīvo nikotīna produktu regulēšanai.