Francijā trešdien 19 tūkstoši cilvēku protestēja pret jauniem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, un policija Parīzē lietoja asaru gāzi demonstrantu izklīdināšanai.
Francijas centriskais prezidents Emanuels Makrons un galēji labējo spēku līdere Marina Lepena piedzīvojuši fiasko reģionālajās vēlēšanās, kas valstī notika 20. un 27. jūnijā. Viņu partijas nav uzvarējušas nevienā no Francijas 13 kontinentālajiem reģioniem. Visur triumfējuši tie paši politiskie spēki, kas pie varas attiecīgajā reģionā bijuši beidzamos sešus gadus – republikāņi vai sociālisti.
Francijā ceturtdien tiks atcelta prasība par masku valkāšanu ārpus telpām, savukārt pandēmijas dēļ ieviestā komandantstunda, kas iedzīvotāju vidū ir gauži nepopulāra, tiks atcelta 20.jūnijā, trešdien pavēstīja premjerministrs Žans Kastekss.
Francijas konkurences regulators pirmdien noteica interneta lieluzņēmumam Google 220 miljonu eiro naudassodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu reklāmu izvietošanā tiešsaistē.
Beidzamajos mēnešos jau tāpat karstās debates par drošības situāciju Francijā vēl vairāk uzjundījušas militārpersonu (gan atvaļinātu, gan aktīvā dienestā esošu) atklātās vēstules, kas publicētas vienā no labējiem žurnāliem. Tajās valsts vadībai pārmesta pārlieka iecietība pret islāmistiem, kuras dēļ Francijā varētu izcelties pat pilsoņu karš. Amatpersonas paudušas sašutumu par publikācijām, norādot, ka to mērķis varētu būtu galēji labējo vēlētāju mobilizēšana pirms jūnijā paredzētajam reģionālajām un nākamgad ieplānotajām prezidenta vēlēšanām.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona centieniem panākt, ka Francijas konstitūcijā referenduma ceļā tiek iekļauta apņemšanās cīnīties ar klimata pārmaiņām, radušies jauni šķēršļi, parlamenta augšpalātai nobalsojot par mērenāku formulējumu valdības atbalstītajā likumprojektā.
Svētdien Parīzes un citu Francijas pilsētu ielās izgāja desmitiem tūkstošiem cilvēku, paužot neapmierinātību ar valdības, viņuprāt, nepietiekošo apņēmību cīņā ar klimata pārmaiņām.
Francijas valdība piedraudējusi sodīt aktīvā dienesta militārpersonas, kas likušas savu parakstu zem 25 atvaļinātu ģenerāļu vēstules, kurā prezidents Emanuels Makrons brīdināts par pilsoņu kara draudiem valstī, vēsta France24.com.