Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Izglītības reforma

Ne reforma, bet attieksme

Līdz mācību gada sākumam palicis nepilns mēnesis, bet joprojām nerimst kaislības ap jauno pedagogu darba samaksas modeli. Rīgas dome nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, uzskatot, ka pedagogi galvaspilsētā tiek diskriminēti. Runa gan nav tikai par pašas reformas saturu, jūtamas arī politiskās intereses un partiju savstarpējās attiecības, otrdien lasāms avīzē Diena.

Riekstiņa: Streiks, skolas un atalgojums

Jau ierasts, ka vārds "streiks" daudziem asociējas ar pedagogiem, ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Pedagogi par streiku runāja vairāk nekā pirms 20 gadiem. Streiks kā līdzeklis komunikācijā ar politiķiem un amatpersonām tika aktualizēts arī nesenākā pagātnē. Šoruden LIZDA atkal pieļauj iespēju streikot, izvirzot ne tikai ar vispārējo izglītību, bet arī ar augstāko izglītību un zinātni saistītas prasības.

Skolēnus uz profesionālajām skolām nelaiž

Puse skolēnu profesionālajās skolās un puse vispārējās izglītības iestādēs - šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis. Tomēr patlaban situācija neliecina par to, ka tas būs viegli sasniedzams. Esošās konkurences dēļ ir pat gadījumi, kad profesionālajām vidusskolām neļauj nākt pie 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par izglītības iespējām. Arī pašas skolas nenoliedz, ka nevēlas savus skolēnus laist prom uz citām skolām, trešdien raksta laikraksts Diena. 

Pieteiktajām izglītības reformām trūkst scenārija

Liela studiju programmu sadrumstalotība, neproduktīva augstskolu konkurence, sociālo zinātņu absolventu pārprodukcija un skarbā demogrāfiskā situācija - šie ir galvenie iemesli, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi budžeta vietu pārdali Latvijas augstskolās. Tomēr reformai, kas paredz būtiskas izmaiņas un pat iespējamu vairāku augstskolu apvienošanu, nav konkrēta plāna. Šobrīd nav zināmi ne iespējamie augstskolu apvienošanās scenāriji, ne tālāka budžeta vietu pārdale nākamajos gados, otrdien raksta Diena.

Ķīlis: Lielās augstskolas koncentrēsies mazāko brutālai "apēšanai"

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka pašlaik izglītības nozarē notiek business as usual, kas nozīmē, ka nav nekādu nopietnu pārmaiņu, taču tuvāko gadu laikā līdz ar studējošo skaita mazināšanos lielās augstskolas "apēdīs" mazākās augstākās izglītības iestādes.

Somijas izglītības eksperts: Skolotājiem Latvijā jāmaksā cienīgas algas

Somijas izglītības reformators Pasi Sālbergs palīdzējis izveidot sistēmu, ko daudzi uzskata par labāko pasaulē. Viņš uzsver, ka Latvijas galvenais izaicinājums ir nodrošināt izglītības reformu pēctecību. Sālberga padomos jau ilgus gadus ieklausās daudzu valstu izglītības politikas veidotāji. Protams, katrai valstij nepieciešams individuāls risinājums, taču viena recepte izglītības kaišu ārstēšanai ir universāla - izvirzīto mērķu pēctecība, ko Sālbergs "izraksta" arī Latvijai.

Deputāti apšauba Deloitte Latvia izvērtējumu par augstskolu programmām

Saeimas Izglītības komisijā otrdien, 19.februārī nesāka skatīt pēc būtības pārkāpumus, ko konstatējis audits par veikto augstākās izglītība studiju programmu izvērtējumu. Tā vietā ministrijas virzienā adresēti pārmetumi par informācijas noslepenošanu, par auditorfirmas Deloitte Latvia izvēli un tās kompetenci, ziņo latvijas radio.Gan Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, gan arī pētījuma projekta vadītāja Baiba Rivža Saeimas komisijas sēdē pauda sašutumu par ministrijas komunikāciju un audita nepubliskošanu.

Mūrnieks: Divi ceļi izglītības reformās

Jaunā gada sākums ir labvēlīgs laiks attiecību atjaunošanai. Tas īpaši attiecas uz ieilgušajām diskusijām par izglītības reformu. Saeima tikko apstiprinājusi Nacionālo attīstības plānu (NAP). Tātad tikai tagad izglītības reformu būtu jāsāk plānot – ņemot vērā NAP noteiktos virzienus. Galvenais saprast – kādu vēlamies mūsu valsts virzību. Ir iespējami divi scenāriji.

Pedagogi piedāvās valdībai palīdzību izglītības reformēšanā

Biedrības Latvijas Pedagogu dome valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks pavēstīja, ka nesen ir izveidots portāls Alternatīvā izglītības reforma. Tajā paredzēts apkopot pedagogu priekšlikumus un idejas, kā arī apzināt reālās problēmas, kas būtu jārisina tuvākajā laikā izglītības jomā. Skolotāji, studenti un zinātnieki tiekot aicināti ievietot portālā rakstus, īsas idejas un dalīties ar savu redzējumu par izglītības attīstību.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide