Katrs trešais jaunais ārsts Eiropas Savienībā (ES) cieš no depresijas, savukārt 60% - no trauksmes, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā konferencē Nākotnes veselības ekonomika: efektivitāte un ilgtspēja uzsvēra Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klēšmite-Blūma.
Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) norāda uz "izteikti jūtamu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes izvēli ignorēt krīzes situāciju", kā rezultātā organizācija līdz nākamajai biedru kopsapulcei nolēmusi pārtraukt sadarbību ar LĀB, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) biedru kopsapulcē, kuras laikā 6.novembrī tiks pārvēlēta LJĀA valde, neietekmēs organizācijas dalību gaidāmajos mediķu protesta pasākumos, aģentūru LETA informēja LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Tuvāko sešu gadu laikā medicīnas darbinieku situācija varētu nedaudz uzlaboties, aģentūrai LETA prognozēja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
Trūkstošo medicīnas speciālistu saraksts ir garš, un grūti ir atrast kādu ārstniecības iestādi, kurā nebūtu brīvu vakanču. Problēma gan nepavisam nav jauna, bet tagad veselības ministre Anda Čakša aizvien vairāk uzstāj, ka pašvaldībām jābūt radošām un jādomā jauni veidi, kā jaunos cilvēkus savā ziņā pievilināt.
Nav iespējams ārstus nolikt dzimtcilvēku stāvoklī un jaunā sistēma ir murgi un verdzība, par grozījumiem, ar kuriem pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem trīs gadus varētu būt jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, aģentūrai LETA izteicās Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.