Kremlis piektdien pauda vilšanos par ASV prezidenta Baraka Obamas lēmumu atcelt Āzijas vizīti, kuras gaitā viņam būtu notikušas sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Prezidents Vladimirs Putins Krievijā valda, izmantojot korupciju, represijas un vardarbību, turklāt savas valsts iedzīvotājiem netic, ceturtdien publikācijā prokremliskajā Krievijas tīmekļa medijā Pravda.ru raksta ASV senators Džons Makeins.Putins un viņa sabiedrotie vilto vēlēšanas, arestē un nogalina oponentus, sekmē korupciju un "iznīcina" Krievijas reputāciju pasaules arēnā, norāda senators.
Katrs Krievijas kaimiņš, vismaz no bijušajām PSRS republikām, ir sajutis to, cik neprognozējamas var būt attiecības ar kādreizējo centru. Nekad nav zināms, vai jau rīt Maskava nesarūpēs nepatīkamu pārsteigumu, protams, atrodot kādu "loģisku" pamatojumu. To gan varētu arī neuzskatīt par kaut ko pārsteidzošu, jo jau vairāk nekā 20 gadu garumā bijis redzams, ka kopīga robeža ar jaunu ārpolitisku ambīciju varā esošo Krieviju liek būt modriem.
Vēl ir pāragri secināt, kas gaidāms Latvijas attiecībās ar Krieviju pēc Vladimira Putina trešās iesēšanās prezidenta krēslā. Tomēr, raugoties uz viņa atteikšanos braukt uz lielā astoņnieka sanāksmi Kempdeividā, turp nosūtot valdības vadītāju Dmitriju Medvedevu, attiecībām ar Rietumiem - Vašingtonu un Briseli - var tikt pievērsta mazāka Kremļa uzmanība.
Tuvojoties Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām 2012.
gadā, arvien vairāk pašmāju politiķu un politologu izsaka prognozes
par iespējamo Kremļa jaunā saimnieka personību. Nesnauž mūsu
lielākais stratēģiskais partneris okeāna otrā pusē. Obama negaidīti
paziņojis par ASV vēstnieka Maskavā pirmstermiņa maiņu.
Krievijas pirmā kosmonauta Jurija Gagarina traģisko nāvi treniņlidojuma laikā 1968.gadā, visticamāk, izraisīja ass manevrs, ar kuru viņš mēģināja izvairīties no balonzondes, piektdien paziņoja Kremļa galveno arhīvu pārstāvis Aleksandrs Stepanovs.Preses konferencē Stepanovs paziņoja, ka padomju laiku komisija, kuras slēdzieni līdz šim bija slepeni, secinājusi, ka tas varēja būt visticamākais viņa bojāejas cēlonis.
Krievijas opozīcija paziņojusi, ka nebaidās no varasiestāžu represijām un turpinās ikdienas protestus, kas valsts galvaspilsētā Maskavā notiek pēdējos mēnešos, bet pastiprinājušies pēc tam, kad aizgājušā gada pēdējā dienā mītiņa laikā tika arestēts viens no redzamākajiem Kremļa kritiķiem Boriss Ņemcovs, kuram vēlāk tika piespriests apcietinājums.
Kremļa opozicionāru un demokrātijas aizstāvju retos mītiņus izdzenā ar stekiem, bet galēji labēju ideju paudēji var netraucēti iziet Krievijas lielāko pilsētu ielās un izkliegt pret imigrantiem vērstus saukļus. Šādu secinājumu izdarījuši cilvēktiesību aizstāvji pēc tam, kad ceturtdien daudzviet valstī notika nacionālistisko organizāciju rīkoti naidīgi gājieni, atzīmējot Krievijā pirms dažiem gadiem iedibināto Tautas vienotības dienu.