Privātpersonu pārskaitījumi (bilance) no trešajām valstīm uz Latviju pēdējos gados turpinājuši samazināties, 2024. gadā sasniedzot 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Eurostat dati. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, esam trešajā vietā pēc šī rādītāja. Igaunijā tas jau labu laiku ir zems, ap nulli, bet Lietuvā pēdējos gados būtiski sarucis (0,5% no IKP 2024. gadā).
«Visām Baltijas valstīm privāto pārskaitījumu neto bilances šobrīd ir diezgan nelielas attiecībā pret IKP – zem 1%. Ir valstis, kurām šis rādītājs mērāms pat desmitos procentu no IKP. Spilgti piemēri ir nabadzīgās Centrālamerikas valstis, kas saņem pārskaitījumus no ASV dzīvojošajiem emigrantiem, un Vidusāzijas valstis, kuru iedzīvotāji strādā Krievijā,» norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Tas, ka personisko pārvedumu plūsma valstij ir pozitīva, norāda, ka kopējo ienākumu līmenis uz iedzīvotāju vēl ir zem Eiropas vidējā. Bagātākās Eiropas valstis drīzāk ir ar negatīvu personisko pārvedumu bilanci – cilvēki tur dodas, lai strādātu un sūtītu naudu atpakaļ.
Vairāk izejošās
Kopumā 2024. gadā naudas plūsmas, ko Eiropas Savienības (ES) rezidenti nosūtīja mājsaimniecībām ārpus ES, proti, personīgie pārskaitījumi, sasniedza 52,1 miljardu eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2023. gadā (49,2 miljardi eiro). Privāto pārvedumu ieplūde ES mājsaimniecībām sasniedza 14,8 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2023. gadā (13,8 miljardi eiro). Līdz ar to pēdējos piecos gados ir vērojams būtisks izejošo naudas plūsmu pieaugums. Tās pieaugušas par 51%, bet pieplūdums ir bijis pieticīgāks, pieaugot par 26%. Rezultātā ES ir palielinājusies negatīvā bilance attiecībā pret valstīm, kas nav ES dalībvalstis, 2024. gadā sasniedzot 37,3 miljardus eiro.
Deviņās ES valstīs ienākošās naudas plūsmas no pārējās pasaules pārsniedza izejošās naudas plūsmas. Trijās no šīm valstīm šo plūsmu bilance pārsniedza 1% no attiecīgās valsts IKP – Horvātija (2,6% no IKP), Bulgārija (1,3%) un Portugāle (1,2%). Savukārt lielākais privāto pārskaitījumu deficīts bija Maltai (–2,8%), Kiprai (–0,9%), Beļģijai (–0,6%), Grieķijai, Spānijai un Francijai (katrā –0,5%).
Nav tik būtiski
Gadu gaitā ir mainījusies Latvijas ekonomika. Piemēram, 2004. gadā Latvijas IKP bija ap 11 miljardiem eiro, bet pērn – ap 43 miljardiem eiro. Līdz ar to P. Strautiņš teic, ka privātpersonu pārskaitījumi mūsu ekonomikā spēlē mazāku lomu. Arvien lielākā mērā mūsu sabiedrības kopējos ienākumus no pārējās pasaules veido preču un pakalpojumu eksports, arvien mazākā mērā – personiskie naudas pārskaitījumi. Tie ir galvenokārt ārzemēs dzīvojošo tautiešu pārskaitījumi uz dzimteni, piemēram, palīdzība radiem un draugiem. Galvenais naudas avots ir ārzemēs nopelnīta alga, bet var būt arī citi, piemēram, kapitāla pieaugums no iepriekš nopirktu mājokļu pārdošanas, sociālā palīdzība.
Jāatzīmē, ka neto pārskaitījumi ilgstoši ir bijuši diezgan stabili nominālā izteiksmē, bet reālā izteiksmē, protams, ir bijis kritums, jo ir inflācija. Kopš 2004. gada Latvijas privāto pārskaitījumu bilance eiro izteiksmē ir svārstījusies bez noteiktas tendences. P. Strautiņš norāda, ka bilance maksājumos ar pārējo pasauli 20 gadu periodā augšup–lejup–augšup ir pārvietojusies intervālā starp 280 miljoniem eiro un 403 miljoniem eiro. Savukārt, aplūkojot atsevišķi ienākošos un izejošos maksājumus, svārstības ir lielākas. Piemēram, 2006. gadā ienākošie maksājumi bija 927 miljoni, bet 2019. gadā – 435 miljoni.
«Dažkārt pārskaitījumi pārtrūkst tāpēc, ka zūd ārzemēs dzīvojošo saites ar dzimteni – varbūt vienkārši paiet laiks, zūd emocionālās saikne vai arī radinieki pārceļas dzīvot uz ārzemēm. Citreiz iemesls var būt atgriešanās dzimtenē. Varbūt arī sajūta, ka līdzšinējiem palīdzības saņēmējiem to vairs nevajag, ka labklājība Latvijā tomēr aug,» spriež ekonomists.
Nedaudz atšķirīgi
Igaunijai pārskaitījumu bilance kopš 2022. gada ir viegli negatīva. P. Strautiņš teic, ka ziemeļu kaimiņvalsts ir populāra vieta, kur apmetas tā saucamie digitālie nomadi. Tāpat Igaunijā ir vairāk bēgļu no Ukrainas, kuri acīmredzot pārskaita naudu uz dzimteni. Igaunijai nekad nav bijusi tik liela emigrācija kā Latvijai un Lietuvai.
Savukārt Lietuvai pārskaitījumu bilances pluss vēsturiski ir bijis lielāks, 2014. gadā tas sasniedza 912 miljonus, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā Latvijai. Bet 2024. gadā šis pārsvars bija daudz mazāks – attiecīgi 384 miljoni un 331 miljons.
«Mūsu dienvidu kaimiņvalstij ir daudz lielāka diaspora, tā varētu būt ap 1,3 miljoniem cilvēku. Jāsaka gan, ka to lielā mērā veido pēcteči tiem, kas aizceļoja jau pirms Pirmā pasaules kara, tātad daudzos gadījumos saites ar tēvzemi ir vājākas. Līdzīgi kā Igaunijā, arī Lietuvā ir daudz gan ekonomisko imigrantu, gan bēgļu no Ukrainas,» teic ekonomists.