Akciju tirgos pēc iepriekš novērotās augšupejas 2026. gada februāra otrā dekāde ir sākusies ar negatīvu emociju vilni. ASV finanšu pasaules centrā Volstrītā investori izpārdod savus akciju portfeļus. Arī Eiropā akciju cenu kāpums ir piebremzējies.
Patlaban galvenais jautājums attiecībā uz turpmāko virzību pasaules biržās ir šāds – vai akciju cenu samazināšanās ir saistīta ar tehnisku korekciju vai arī finanšu pasaulei jāsāk gatavoties plašāka mēroga kritumam? Argumentu netrūkst par labu abu scenāriju attīstībai, līdz ar to var pietikt pat ar vēl tikai dažām pozitīvām vai negatīvām ziņām, lai tirgus atgrieztos pie augšupejas vai tieši pretēji – kristu līdz rekordzemiem līmeņiem. Jāpiebilst, ka nestabilitāte ir vērojama jau ilgāku laiku, un to līdz ar citiem ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem procesiem ir veicinājis arī tas, ka pērn ASV prezidents Donalds Tramps sāka šūpot līdzšinējo kārtību.
Vairāki faktori
Izskan viedokļi, ka patlaban investoru noskaņojuma pārmaiņas varētu būt izraisījis vairāku faktoru kopums. Nav tā, ka ziņās dominētu viens slikts vēstījums. Negatīvisms salasās pa druskai, turklāt arī tādā gadījumā, ja ziņas šķiet sākotnēji pozitīvas. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir ASV darba tirgus tendences.
Bezdarba līmenis ASV šāgada janvārī ir sarucis līdz 4,3%, kas ir neliels kritums salīdzinājumā ar 4,4% 2025. gada decembrī. Tāpat arī no jauna radīto darbavietu skaits – 130 tūkstoši – ir augstāks, nekā sākotnēji prognozēja analītiķi. Tomēr paralēli šīm optimistiskajām ziņām tirgu sasniedz arī mazāk priecīgas atziņas, piemēram, par to, ka nākotnē jaunu darbavietu veidošana varētu notikt lēnāk nekā līdz šim.
Tas zināmā mērā norāda, ka arī citi dati, kas nosaka Volstrītas dienaskārtību, varētu nebūt sevišķi iepriecinoši. Ja darbavietas tiek radītas lēnāk, tas nozīmē, ka atdziest ne tikai darba tirgus, bet arī kopumā visa ekonomika.
ASV saimnieciskā dzīve balstās gan uz pēdējā laikā popularitāti gūstošo mākslīgo intelektu un citām tehnoloģiskajām inovācijām, gan arī uz patērētāju izvēlēm. Ja darbavietas tiek radītas nelielā skaitā, tad arī patēriņš augs lēnāk un var mazināties kompāniju apgrozījuma un peļņas pieauguma temps. Tāpat tiek uzskatīts, ka no jauna radīto darbavietu skaita pieaugums privātajā sektorā ir diezgan niecīgs, un tas liecina par saimnieciskās dzīves ļaušanos stagnācijai. Turklāt raugoties uz Volstrītas norisēm, šķiet, ka darba tirgus situācija ne tuvu nav vienīgā problēma, kas sākusi satraukt investorus.
Vēl viena no tēmām, kas investoriem rada stresu, ir aizvien spēcīgā inflācija. Augsta inflācija gan it kā palīdz saglabāt apjomīgus peļņas datus, tomēr šis process negarantē uzņēmumu pelnītspēju nākotnē. Tirgus dalībnieki ir noraizējušies, ka peļņas rādītāji var neuzrādīt pieaugumu, līdz ar to var zust argumentācija akciju cenu kāpumam nākotnē.
Turklāt spēcīga inflācija mazina cerības uz procentu likmju samazināšanu, kas tradicionāli ir bijis viens no tirgus dzinuļiem, jo veicina lētāku aizņemšanos un attiecīgi arī investīcijas. Tagad šādas iespējas inflācijas dēļ var zust, turklāt līdz ar lielākām ievedmuitām, ko noteicis ASV prezidents Donalds Tramps, dzīves dārdzības pieaugums var turpināties straujos tempos. Galu galā tas kaitē gan ekonomikai, gan arī akciju tirgum.
Negrib tehnoloģijas?
Patlaban, 2026. gada februārī, vēl viens izaugsmi bremzējošs faktors ir saistīts ar to, ka investori vairs neizrāda entuziasmu attiecībā uz ieguldījumiem tehnoloģiju sektora lielajā septītniekā jeb Magnificen7 (to veido zīmoli Alphabet, Amazon, Apple, Meta Platforms, Microsoft, Nvidia un Tesla), kas savulaik bija viens no galvenajiem tirgus vilcējspēkiem. Visu lielā septītnieka milžu akciju cenas kopš gada sākuma ir samazinājušās. Lielākais kritums piemeklējis Microsoft un Amazon.com akcijas, kuru cena atskaites periodā kritusi attiecīgi par 15,1% un 12,2%. Tikmēr Apple un Nvidia akciju cena samazinājās par 5,6% un 3,2%, Alphabet akcijas kļuvušas par 3,5% lētākas, bet Tesla un Meta Platforms akciju cenas sarukušas attiecīgi par 4,7% un 1,6%. Investori uz kompānijām vairs neraugās ar tik daudzsološu vērtējumu, kā tas bija senāk un pat vēl pagājušajā rudenī.
Tobrīd pircēji bija daudz naskāki un attiecīgi pārdevēji bija daudz kūtrāki nekā šogad. Tagad aizvien biežāk ir dzirdams viedoklis, ka Magnificent 7 zīmolu akcijas ir kļuvušas pārāk dārgas salīdzinājumā ar biznesa sniegumu, un ir pamats domāt, ka daudzi investori fiksē iepriekš gūto peļņu, baidoties, ka, gaidot ilgāk, viņi varētu nokavēt izdevīgāko pārdošanas brīdi. Jau ir pavīdējušas bažas, ka lielie ieguldījumi, kas veikti mākslīgajā intelektā, var neatmaksāties. Iespējams, tas ir galvenais iemesls, kādēļ straujāko kritumu no visa lielā septītnieka ir piedzīvojušas tieši Microsoft un Amazon akcijas.
Vēl viens no būtiskākajiem faktoriem ir tas, ka tirgū parādās citas dinamiskas kompānijas, un Magnificent 7 sāk zaudēt popularitāti. Tiek runāts arī par kāda potenciāli jauna Magnificent rašanos, un tiek pieļauts, ka nākotnē šīs jaunās kompānijas popularitātē var pārspēt septiņas līdz šim slavenās tehnoloģiju kompānijas. Vienkārši var arī teikt, ka iepriekšējās kompānijas ir kļuvušas pārāk dārgas un tiek meklētas jaunas alternatīvas.
Uz stagnācijas ceļa
Kopumā raugoties Volstrītas norisēs, secināms, ka 2026. gada sākums līdz februāra vidum nav vainagojies ar izaugsmi, vismaz ne ar tādu, kas būtu ar izteikti augšupejošu tendenci. Cenu izmaiņu tempi akcijām un indeksiem ir atkarīgi no tā, kurā segmentā konkrētais uzņēmums vai indekss atrodas. Piemēram, ASV plašā tirgus jeb 500 lielāko kompāniju indekss Standard & Poor’s 500 pusotra mēneša laikā – no 2026. gada sākuma līdz februāra otrās nedēļas tirdzniecības beigām – ir krities par trešdaļprocentu. Labāk ir veicies Dow Jones industriālajam indeksam, ko reizēm dēvē par vecās ekonomikas indeksu, kurš atskaites periodā ir pieaudzis par 2,3%. Tikmēr lielā mērā uz tehnoloģiju uzņēmumiem būvētais Nasdaq Composite kopš gada sākuma zaudējis gandrīz 3% vērtības.
Jāteic, ka Eiropā situācija ir diezgan atšķirīga no situācijas ASV. Vācijas akciju tirgus indekss DAX no 2026. gada sākuma līdz februāra vidum ir pakāpies par pusotru procentu, bet Lielbritānijas indeksam FTSE 100 ir izdevies trīstik straujš pieaugums. Tieši Londonas biržas indekss ir kļuvis par Eiropas vilcējspēku, ko var saistīt ar to, ka iepriekšējos gados tas auga lēnāk nekā, piemēram, Vācijas tirgus barometrs. Taču kopumā par Eiropu tiek runāts, ka situācija nav tik stagnējoša kā ASV un ka uzņēmumu akciju cenas tuvojas savām optimālajām vērtībām. Līdz ar to turpmākā izaugsme gan var būt samērā ierobežota.
Jāņem vērā, ka nākotnē virzību var noteikt ne tikai Eiropā notiekošie ekonomiskie procesi, bet arī situācijas attīstība ASV. Tieši ASV akciju tirgus ir, globālā mērogā vērtējot, jaudīgākais, un tieši Volstrīta nosaka toni arī citās pasaules finanšu citadelēs. Ja ASV akciju tirgū pavērsieni būs negatīvi, tas atstās ietekmi arī uz Eiropu. Jau patlaban situācija nav pārāk iepriecinoša. Piemēram, Eiropas vadošā ekonomika Vācija pēdējā laikā ir demonstrējusi visai pieticīgu izaugsmi. Pirms tam Vācijas ekonomika vispār bija recesijā.
Eirozonas valstīm par labu var nenākt arī augsts eiro kurss pret dolāru. Pēdējā laikā eiro kurss demonstrē noturīgu izaugsmi, salīdzinot ar aizokeāna valūtu, t. i., ASV dolāru, un tas var kavēt eksportu.
Tiek runāts arī par to, ka Eiropas Centrālā banka varētu sākt izskatīt iespējas samazināt procentu likmes, lai eiro padarītu vājāku, un tādējādi pavērtos lielākas iespējas eksportētājiem uz tām valstīm, kurām norēķini notiek dolāros. Procentu likmju kritums varētu iepriecināt investorus, jo tirgū varētu aktivizēties akciju pircēji, tikt radīti labvēlīgāki apstākļi patēriņam un ekonomikas izaugsmei.
Starp segmentiem, kuros dinamikas kāpums varētu būt visstraujākais, varētu būt rūpniecība un tehnoloģiju nozare. Ja procentu likmju samazinājums būs jūtams, tam noteikti vajadzētu pozitīvi ietekmēt arī nekustamā īpašuma segmentu. Kopumā pagaidām nevar izslēgt tādu scenāriju, ka arī šogad akciju cenas pasaules biržās varētu pieaugt, lai gan, visticamāk, tas notiks lēnāk nekā pērn.
Tomēr līdz ar nenoteiktību kopumā pasaulē, jāturpina rēķināties ar kādiem pēkšņiem, patlaban vēl precīzi neprognozētiem negatīviem pavērsieniem, kas akciju tirgū var izraisīt krīzi.