Ja viss tavs mūžs būtu tikai viena diena, ko tu šajā dienā izvēlētos darīt? Šādu jautājumu šogad uzdod Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo par šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances varoni izvēlēts ūdens kukainis viendienīte. Tā kā šis kukainis mīl uzturēties ūdens tuvumā, tad arī koncertvietas šoreiz izvēlētas upju tuvumā: Skrīveru novada Satekās un Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju.
Nakts. Atlaižos gultā un izslēdzu gaismekli, cerot uz labiem sapņiem. Nekā nebija! Pēc minūtes saklausu pretīgu skaņu. Kaut kur istabā savu nakts danci sāk ods. Aizdedzu gaismu – klusums, nodzēšu – sīc atkal. Odam savs režīms. Viņš ieradies vakariņot, un viņam nospļauties uz manu vēlēšanos kārtīgi izgulēties. Ak, ja es būtu intervējusi Latvijas Universitātes vadošo pētnieku biologu Voldemāru Spuņģi vismaz vasaras sākumā, cik daudz mierīgu vasaras nakšu būtu manā kontā!
2015. gada rudenī Latvijas Entomoloģijas biedrības ekspedīcijas laikā Papua mūžamežos pirmoreiz vēsturē jaunas sugas atklājuma brīdis zinātnei ir fiksēts ar drošu elektronisko parakstu. Pēc divu gadu darba ir tapusi zinātniska publikācija ar jaunās sugas aprakstu un vaboles suga, par godu tās atklāšanas unikālajam fiksēšanas brīdim, ir nosaukta par Macratria eparaksts Telnov, 2017.
Sestdien pēc kukaiņu dzēlieniem slimnīcās ar alerģisku reakciju nogādāti pieci cietušie, aģentūrai LETA sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Sarmīte Skujiņa.
Viņi ar mums kopā ir ik uz soļa – lidojošie un rāpojošie bezmugurkaulnieki zirnekļi, ērces, mušas, odi, lapsenes, blusas, prusaki un daudzi citi. Latvijas Universitātes vadošais pētnieks biologs Voldemārs Spuņģis min konkrētu skaitli – Latvijā vien to ir ap 13 000–14 000 sugu. Salīdzinājumā pavisam maza daļa dzīvo ciešā kontaktā ar cilvēkiem viņa mājoklī. Tie ir sinantropi, kas ārpus cilvēka vides nespēj ilgstoši dzīvot un vairoties.
Sestdien vairāki cilvēki meklējuši medicīnisko palīdzību pēc gūtajiem kukaiņu vai čūsku kodumiem, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Sarmīte Skujiņa.
Ādažu poligons mūsdienās Latvijā ir vienīgā plaša mēroga militāro mācību teritorija, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru. Kā vēsta Aizsardzības ministrijas - tās pārraudzībā ir šī teritorija - interneta vietnes informācija, poligonā bez saskaņošanas un īpašas atļaujas atrasties nedrīkst. Taču nereti tur nākas rosīties ne tikai militāristiem, bet arī vides ekspertiem, kas vēlas veikt izpēti aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži platībās, kur mīt daudz retu un aizsargājamu bezmugurkaulnieku un putnu sugu.