Parisa, bet ne - Hiltone
Otrpus durvīm uz zvana treļļiem atsaucas spalga balstiņa. Lauris atver durvis, aiz viņa, atkāpusies un mazliet pieplakusi zemei, uz mums balstiņu ceļ īsspalvainā čivavas šķirnes sunīte. Iepazīties ir grūti, jo tā vien šķiet, ka četrkājainais jociņš labprāt redzētu durvis aiz mums aizveramies, tā, lai dzīvoklī no šiem nelūgtajiem ciemiņiem ne pēdas nepaliktu.