Saeima pieņem modernizētu mantojuma tiesību regulējumu no 2025.gada
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un Notariāta likumā, par modernizētu mantojuma tiesību regulējumu no 2025.gada.
Mantojums
Dzīvība ir pāri visam
Par to, ko īsti nozīmē mīlestība un tās trūkums, kādēļ bārda nekad nebūs pats svarīgākais un kas īsti ir nemateriālā mantojuma sarakstā iekļautā zīmju dziedāšanas tradīcija, stāsta Pomoras vecticībnieku draudžu padomes priekšsēdētājs Vladimirs Ivanovs un garīdznieks, zīmju dziedāšanas apmācību vadītājs Georgijs Zamarajevs.
Koka māju oāze leišmalītē
Katrai mazpilsētai ir savs smeķis. Tāds ir arī Subatei. Ceļojot pa leišmalīti, to ievērojis arī dzejnieks Imants Ziedonis. Un ne tikai viņš – ne velti Subates vecpilsēta ar mazajām vienstāva koka mājiņām, šaurām līkloču ieliņām, kur dažviet saglabājušās bruģa pēdas, ir iekļauta valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā. Lai pamudinātu subatiešus saglabāt vēsturisko mantojumu un uzslavētu tos, kam tas izdevies, šogad pirmo reizi tiks pasniegta arī pilsētas koka arhitektūras balva Goda zīme. Tāds tīri simbolisks žests, bet subatieši cer, ka reiz vēsturisko ēku atjaunošanai tas kļūs taustāms – kā pašvaldības līdzfinansējums.
FOTO: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas papildinājuši nozīmīgi dāvinājumi
2021. un 2022. gadā Latvijā atgriezušies ap 100 mūsu mākslas vēsturei nozīmīgu mākslas darbu, kas bijuši saistīti vai piederējuši ievērojamām XX gadsimta pirmās puses kultūras personībām, ziņo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM)
Mantot pensijām uzkrāto
Jaunais gads nācis ar priecīgām ziņām pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, kuriem beidzot ir radusies iespēja savus fondēto pensiju sistēmas uzkrājumus atstāt mantojumā. Tāpat jaunā gada sākums ļauj ar visai lielu labpatiku palūkoties uz otrā pensiju līmeņa plānu pagājušā gada ienesīgumu.
Katru gadu notāri uzsāk 12 000 mantojuma lietu. Kas jāņem vērā mantiniekiem?
Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu – ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu.
Notāri skaidro, kādēļ nevajag stāstīt par sava testamenta saturu
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju savu pēdējo gribu izvēlas noformēt testamenta vai mantojuma līguma formā. Pie Latvijas notāriem sastādīto testamentu skaits katru gadu pieaug vidēji par 20%, mantojuma līgumus cilvēki slēdz vidēji 100 gadījumos gadā. Publicējam Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Jāņa Skrastiņa pamatojumu, kāpēc testamentu labāk ir glabāt pie notāra un kādi riski rodas, ja mājas glabātā dokumenta saturu zina nepiederoši cilvēki.
Kas jāzina mantiniekiem
Mantojuma jautājumu sakārtošana, savas pēdējās gribas paušana cilvēkiem senioru gados nereti raisa bažīgas pārdomas. Visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, jo īpaši ar tā mantošanu. Tomēr bieži mantojuma lietas netiek nokārtotas līdz galam vai ierosinātas vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.
Notāri brīdina: Ja esi mantinieks, negaidi īpašu uzaicinājumu
Ik gadu zvērināti notāri uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Kā liecina zvērinātu notāru gūtā pieredze, cilvēki kļūdās, domājot, ka mantojuma lieta ir uzsākama tikai pēc tam, kad saņemts notāra uzaicinājums. Tāpat maldīgi tiek uzskatīts, ka, dzīvojot īpašumā, kurš palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas uzsākšanai nav izšķiroša nozīme, taču ilgstoši neuzsākta vai līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarību, atstājot viņus bez mantotā īpašuma, brīdina notāri.