Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri nolēmuši sākt gatavot sankcijas pret Mjanmas augsta ranga militārpersonām par "nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem" valstī, sevišķi Rakhainas pavalstī.
Mjanma ceturtdien atzīmēs 70. gadadienu kopš neatkarības iegūšanas no Apvienotās Karalistes, taču gaidāmās svinības aizēnos dramatiskie notikumi Rakhainas provincē. Tur, kā apgalvo ANO un cilvēktiesību organizācijas, armija jau vairāk nekā četrus mēnešus īsteno etnisko tīrīšanu pret musulmaņu minoritāti rohingjiem. Bēgot no represijām, vairāk nekā pusmiljons rohingju ir devušies uz kaimiņvalsti Bangladešu. Rakhainā notiekošais ir kārtējā asinīm slacītā epizode neatkarīgās Mjanmas neilgajā vēsturē, kuras gaitu galvenokārt ir virzījuši brutāli militārie režīmi.
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons trešdien paziņojis, ka Mjanmā acīmredzami notiek etniskā tīrīšana pret rohindžu musulmaņiem, un apsūdzēja Mjanmas drošības spēkus briesmīgā nežēlībā.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs otrdien mudināja Mjanmas līderi Aunu San Su Čži ļaut no Bangladešas Mjanmā atgriezties vairāk nekā pusmiljonam rohindžu musulmaņu bēgļu.
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons ceturtdien aicinājis Mjanmas armiju un drošības spēkus atbalstīt vardarbības pārtraukšanu Rakhainas štatā, kuru pametuši tūkstošiem rohindžu musulmaņu.
Mediji pārspīlē Mjanmu pametušo rohindžu bēgļu skaitu, ceturtdien atzina Mjanmas bruņoto spēku virspavēlnieks vecākais ģenerālis Mins Auns Hlains, noraidot apsūdzības, ka viņa vadītā armija vainojama etniskajā tīrīšanā.
Bangladešā no Mjanmas katru dienu ierodas 10 000 līdz 20 000 musulmaņu rohindžu bēgļu, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).
Apvienotās Nācijas un virkne musulmaņu valstu pastiprinājušas spiedienu uz Dienvidaustrumāzijas valsti Mjanmu, pieprasot izbeigt vardarbību pret islāmticīgo rohindžu minoritāti. Mjanmas armijas izvērsto represiju dēļ nepilnu divu nedēļu laikā no valsts ir aizbēguši vismaz 125 tūkstoši rohindžu, vēl vairāki desmiti tūkstošu ir iestrēguši uz robežas ar Bangladešu. Varasiestādes kavē palīdzības organizāciju un ārvalstu žurnālistu piekļuvi konflikta zonai, tāpēc trūkst objektīvas informācijas par tur notiekošo, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.