Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Ieviests minimālais sociālo iemaksu apjoms darba ņēmējiem neatkarīgi no darba algas, būtiski palielināts nodokļu slogs mikrouzņēmumiem, likvidēts patentmaksāšanas režīms pašnodarbinātajiem, izmaiņas autoratlīdzību regulējumā – tās ir būtiskākās pārmaiņas nodokļu jomā, kas šogad skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Savukārt pašvaldībām būs jāsamierinās ar proporcionāli mazāku īpatsvaru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas samazinās par pieciem procentiem līdz 75% par labu valstij, kurai nodokļa ieņēmumu daļa pieaugs līdz 25%.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu pret sešām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros, aģentūru LETA informēja VID.
No šodienas Latvija pārņem Eiropas Savienības (ES) noteikto sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu vajadzībām, paredz pērn valdībā pieņemtie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.
Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.
Ar koalīcijas partneriem šodien panākta vienošanās, ka pašnodarbinātās personas maksās nodokli no faktiskajiem ienākumiem, nevis minimālās algas, aģentūrai LETA pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien noraidīja opozīcijas politiķu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ne tikai kopumā, bet arī vairākām Covid-19 krīzes skartajām nozarēm.
Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos samazinājušies par 45,3% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bijuši 123,076 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati. Straujākais kritums šogad deviņos mēnešos bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem – par 64%, ziņo aģentūra LETA.
Pēc vairākkārtējas lēmumu atlikšanas un vērtību iesaldēšanas šī gada vasaras vidū sabiedrības apspriešanai tika nodotas projektētās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības. Ņemot vērā gan jauno metožu izmantošanu, gan novecojošo informāciju, kas bija izmantota pēdējai vērtību aktualizācijai, projektētās kadastrālās vērtības izrādījās ievērojami augstākas. Katra persona bez maksas var pārbaudīt prognozētās kadastrālās vērtības www.kadastrs.lv meklējot informāciju par konkrētu neklustamo īpašumu. Būtisks vērtību pieaugums ir paredzēts lauksaimniecības zemei visā valstī, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, kā arī komerciālajiem objektiem turpat, kas nozīmē būtisku nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.
