Pārāk aizraujamies ar skolu elitārismu
Par saikni starp skolotāju algām un skolu reformu, kā arī par lielo un mazo skolu nozīmi Latvijā ar Rīgas Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli sarunājas Romāns Meļņiks.
Pedagogi
Ielaist citus savā karaļvalstī
Fizikas izglītību uzlabotu pedagogu sadarbība un dalīšanās idejās un materiālos, uzskata skolotājs Valdis Zuters.
Fizikas un matemātikas skolotājs: Pedagogs mūsdienās ir multitaskers
Laikā, kad Aleksandrs Vorobjovs strādāja par žurnālistu, viņam nebija pat domu par pedagoga profesiju. Šodien viņš ir Mārupes vidusskolas fizikas un matemātikas skolotājs, kā arī audzinātājs 10. A klasei. Pavadījis pedagoga darbā jau desmit gadus, Aleksandrs saka, ka lēmums kļūt par skolotāju ir labākais, kas ar viņu noticis. Pedagoģiju viņš sauc par savu aicinājumu, un skaidro, ka izplatītais viedoklis par to, ka skolotāji saņem maz, daļā gadījumu ir tikai mīts.
Aptauja: 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu
65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā skolu direktoru aptauja.
Pedagogi šogad vēl gaidīšanas režīmā
Pēc nepilnām divām nedēļām skolēni ar asteru pušķiem dosies pēc jaunām zināšanām. Vienlaikus šis mācību gads neiezīmējas ar lielām pārmaiņām un jaunumiem. Galvenokārt tiek turpināts iesāktais un dots laiks, lai pedagogi varētu sagatavoties kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanai.
Bērnos rada ķīmijas dzirksti
Ķīmijas skolotāju Agnesi Freibergu Diena satiek pilī. Tās plašie gaiteņi ir skolēnu pilni, jo Jelgavas Valsts ģimnāzija patlaban atrodas Jelgavas pils telpās. Ar vēsturisku pieskaņu nav tikai pati ēka, bet arī ķīmijas kabinets un tā aprīkojums. Līdz būs pabeigta skolas ēkas renovācija, skolēniem un pedagogiem tam jāpielāgojas. Taču tas nav iemesls vecākiem žēloties, jo izglītības iestādē strādā izcili pedagogi, un Agnese ir viena no viņiem. Viņai izdodas iedegt ķīmijas dzirkstelīti bērnos un radīt izpratni, kāpēc konkrētās prasmes un zināšanas viņiem ir nepieciešamas.
Vanaga: Pedagogu algu publiskošana sabiedrībai ļaus saprast, ka daļa saņem neadekvāti maz
Pedagogu atalgojuma publiskošana sabiedrībai ļaus saprast, ka daļa izglītības darbinieku saņem neadekvāti maz, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Daļa Iespējamās misijas skolotāju pēc likuma nevar turpināt darbu skolā
Laura Riekstiņa-Zauska Rīgas Juglas vidusskolā pirmo gadu 5. un 7. klasei māca bioloģiju, lai gan vēl nesen bija redzama slimnīcas gaiteņos mediķa uzsvārcī. Skolā viņa nonākusi ar Iespējamo misiju (IM), bet nupat auditā secināts, ka viņa tur strādāt nedrīkst – medicīnas izglītība nav atbilstoša, lai mācītu bioloģiju. Līdzīga situācija ir arī citiem IM pedagogiem. Likums ir skaidrs – jāiegūst vajadzīgā izglītība, vai arī klases priekšā stāvēt nedrīkst. Taču rodas jautājums, vai šādu formalitāšu dēļ izglītības sistēma nepazaudē izcilus skolotājus, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Anonīmā vēstulē aicina aktīvāk kritizēt Šadurski; pedagogi norobežojas
Šonedēļ virkne izglītības darbinieku un organizāciju vairākas reizes ir saņēmuši anonīmu elektronisku vēstuli, kurā pedagogi tiek mudināti aktīvāk kritizēt izglītības sistēmu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, kā arī izteikta ideja vākt parakstus par izglītības ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) demisiju.
Pedagogu algu reforma tagad vietvaru lauciņā
Nīcas vidusskolā mācās 191 skolēns, kas ir par septiņiem mazāk nekā pērn. Skolā strādā 33 skolotāji, un viņu vidējā alga par pilnu slodzi jeb vienu likmi – 30 stundām nedēļā – šogad ir palielinājusies par 11 eiro – no 689 eiro uz 700 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Strādīgākais Latvijas skolotājs nedēļā strādā gandrīz 78 stundas
Strādīgākajam skolotājam Latvijā vienā nedēļā tarificētas gandrīz 78 darba stundas, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM varētu rosināt paaugstināt valsts valodas zināšanu prasības pedagogiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu rosināt paaugstināt valsts valodas zināšanu prasības pedagogiem.