Krievija raķešu trūkuma dēļ var mainīt raķešu triecienu taktiku un koncentrēties uz Ukrainas militārajiem objektiem, jaunākajā ziņojumā norāda ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Krievija naktī uz ceturtdienu īstenoja forsētu raķešu triecienu Ukrainai, nodarot postījumus Kijivā, Ļvivas, Harkivas un Odesas apgabalos, paziņoja vietējās amatpersonas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien nosūtījis uz Atlantijas un Indijas okeāniem fregati, kas bruņota ar ar jaunām hiperskaņas vadāmajām raķetēm Cirkon.
Krievi piektdien uz Ukrainu izšāvuši 76 raķetes, tajā skaitā 72 spārnotās raķetes, no kurām ukraiņu zenītartilēristi vismaz 60 notriekuši, paziņojis Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.
Krievija kopš 10.oktobra uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem raidījusi vairāk nekā 1000 raķešu un dronu, preses brīfingā pavēstīja Ukrainas nacionālā enerģētikas uzņēmuma Ukrenerho vadītājs Volodimirs Kudrickis.
Krievija otrdien uz Ukrainu izšāva 96 spārnotās raķetes, kā arī pakļāvusi to aviācijas raķešu apšaudei un uzbrukuma lidrobotu triecieniem, trešdien paziņojis Ukrainas Gaisa spēku preses dienests.
Ziemeļkorejas armija pirmdien paziņojusi, ka nesen izšautās raķetes bijušas izmēģinājums iespējamiem uzbrukumiem Dienvidkorejas un ASV mērķiem, piemēram, gaisa spēku bāzēm un operāciju vadības sistēmām.
Krievijas karaspēks pirmdien uz mērķiem Ukrainā izšāvis tikai divas raķetes, un tas varētu liecināt par raķešu un bezpilota lidaparātu krājumu izsīkumu, norādījuši ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi, piebilstot, ka šādu triecienu efektivitāte Krievijas stratēģisko mērķu sasniegšanā ir zema.