Šoreiz slavināšu oregano, kas droši vien atkārtosies vēl kādu reizi, jo šī Vidusjūras reģiona garšviela ir brīnišķīga – neaizstājama daudzos pastas ēdienos un ļoti vēlama arī dažādos salātos. Lūk, abi varianti!
Šoreiz mazliet atkāpjamies no garšvielu ceļojuma idejas, jo abās receptēs nav vienas un tās pašas garšvielas, taču ir svētku reize, un tāpēc viens ēdiens ir ar olām, kā jau Lieldienās tas mēdz būt, bet otrs – deserts, jo vai tad svētku galdā var iztikt bez saldā ēdiena? Priecīgas Lieldienas!
Kurš gan nepazīst muskatriekstus? To dzimtene ir Indonēzijas salas, taču arī latvieši jau labi sen zina apaļīgos riekstiņus, kas botāniski nemaz nav rieksti, bet tā nu ir ierasts tos dēvēt. Svaigi rīvēts muskatrieksts ir ideāls pie olu ēdieniem, kartupeļu biezputras, krēmīgām saldā krējuma mērcēm, krēmzupām utt. Bet ne visi pazīst muskatziedus, kas ir muskatriekstu apvalki – šoreiz lietoju tos, un ir labi.
Vai tiešām zivs ēdieniem piestāvošā garšviela sumahs sader kopā ar šokolādi? Nē, vismaz man tā nešķiet. Kāpēc tad tāds salikums? Jo ir "april, april" nedēļas nogale! Bet praktiskais iemesls gluži vienkārši ir tāds, ka pa ilgiem laikiem gribēju piedāvāt arī kādu saldo recepti, bet nekādi nevarēju izdomāt, kurā desertā iederētos sumahs... Tāpēc šokolāde!
Pavasarīgs laiks un spoža saule mūs lutina jau ilgu laiku, un arī vēderiem sāk prasīties kaut ko svaigu, kraukšķīgu un vieglu. Lai iet fenhelis! Tiem, kuri šo bumbuli vēl nav iekļāvuši savā ikdienas ēdienkartē, iesaku vismaz izmēģināt, jo, lai nu ko, bet krauk šķīgumu un arī maigi patīkamu fenheļa noti dabūsiet.
Salīdzinot ar sīpolu, puravs ir
maigāks un, gribas sacīt, smalkjūtīgāks, tāpēc dažādās receptēs
tos labāk nemainīt vietām.
Iespējams, tas ir gaumes jautājums, bet
man, piemēram, ēdienos, kur ir arī sēnes,
labāk patīk puravs. Vienīgais, kas jāievēro,
– nevajag iegriezties pārlieku zaļajā
lakstā, jo tur puravs jau kļūst sīkstāks.
Turpinot mūsu ceļojumu garšvielu pasaulē, šoreiz paviesosimies
ukraiņu virtuvē – salīdzinot ar
pašreizējo haosu kopumā, tā ir
vienkārši saprotama un omulīgi nomierinoša.
Jāpiebilst gan, ka līdz šim ar ukraiņu
virtuvi neesmu bijis ļoti pazīstams, bet,
papētot un iepazīstoties ar receptēm,
varu teikt, ka tā ir vienkārša, ēdieni ir
sātīgi un lielākoties pagatavojami no
parastam cilvēkam pieejamiem produktiem – dārzeņiem, skābā krējuma, olām,
miltiem, speķa, cūku taukiem, zaļumiem.
Vienojošais elements abās receptēs – kokospiens, kuru mierīgi var ierindot arī "garšvielu" sarakstā, jo šim produktam piemīt gana izteiksmīga, lai arī maiga garša. Vienlīdz labi kokospienu var izmantot gan saldajos ēdienos, gan dažādos karijos, zupās un sautējumos. Tā arī darām!
Jau tāds vārdu salikums kā zivju
mērce vien izklausās pēc traumas, un, šo mērci pasmaržojot,
var satraumēties vēl vairāk. Bet
– neskati vīru no cepures, jeb zivju mērci
nevajag ostīt, tā nav nekāds smaržūdens!
To vajag lietot nelielās devās pie taizemiešu un citiem Āzijas ēdieniem, kur šī
specifiskā mērce atveras un piešķir īpašu
smeķi!
Šonedēļ turpinām dzīvoties pa taizemiešu virtuvi, izbaudot lieliskas garšu buķetes. Pārītis laims un svaigs koriandrs jeb kinza ir nepārspējams gan marinādēs, gan salātos, un tieši šie abi varianti šoreiz pārstāvēti receptēs. Zināms, ka daudziem svaigs koriandrs negaršo, bet... pamēģiniet gan!
Šonedēļ ar vienu kāju vairāk Āzijas
virtuvē, ar otru tuvāk marokāņiem. Abos ēdienos vienojošā
sastāvdaļa ir lēcas, savukārt no
garšvielām šoreiz izcelsim koriandra
sēklas. Tās iesaku saberzt piestiņā tieši
pirms pievienošanas ēdienam, nevis
iegādāties jau samaltas – būs krietni
izteiksmīgāk un garšīgāk!
Sākoties februārim, kas izslavēts un visiem pazīstams kā mēnesis ar ziemas nogurumu, vīrusu uzlidojumiem un ilgām pēc pavasara, savā ceļojumā pārcelsimies uz Āzijas virtuvi, kur cieņā dažādas aromātiskas garšvielas, garšaugi un vispār izteiksmīgas garšas. Šoreiz abos ēdienos – sojas mērce, svaigs ingvers un ķiploki, kā arī citas papildinošas garšas.