Valsts policija (VP) maija beigās skolās veiks pirmās narkotisko vielu pārbaudes, preses konferencē pastāstīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Mēģinājums sakārtot skolu tīklu norit jau vairākus gadus. Tas tika sākts 2016. gadā toreizējā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (JV) vadībā. Tika izstrādāta arī vispārējās izglītības iestāžu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma Skolu karte, kura bija plānota kā vizualizācija pētījumam par optimālu skolu tīklu. Pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vēlāk gan kritizēja šī rīka kvalitāti un arī plānotā skolu tīkla optimizācijas redzējumu kopumā.
Lietuvā jau ceturto nedēļu turpinoties skolotāju streikam, premjerministrs Sauļus Skvernelis pieļāvis domu, ka skolas varētu uz laiku apvienot un pašvaldības varētu noalgot papildu skolotājus, lai mācību process netiktu pārtraukts.
Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.
Aizvadītajā mācību gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti vairāk nekā 16 000 bērnu, kas sasnieguši septiņu gadu vecumu. Šie skaitļi gadu no gada ir ļoti līdzīgi un satraucoši. Lielākā daļa no šiem bērniem izbraukuši no valsts un palikuši ārzemēs, - rēķina Izglītības valsts kvalitātes dienestā (IKVD). Īpaši negatīvi vērtējams tas, ka pašvaldībām aizvien nav ziņu par vairāk nekā 1200 bērniem, vēsta LTV Panorāma.
88 pašvaldības šogad pedagogiem varēs izmaksāt lielākas vai mazākas prēmijas, jo strādājušas pie skolu tīkla sakārtošanas, taču šis nav scenārijs, uz ko cerēja paši skolotāji – iepriekš bija solījums pēc grafika paaugstināt atalgojumu visiem. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iespējamo brīdi minimālā atalgojuma celšanai min tikai 2020. gadu, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sola protesta akcijas.
Diskusija par sešgadniekiem 1. klasē turpmākos mēnešus būs visskaļākā, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi arī citas izmaiņas, kas skar virkni skolu, tajā skaitā ģimnāzijas, vakarskolas un speciālās skolas. Šo pārmaiņu kontekstā izskan pārmetumi, ka reformas tiek virzītas vēl pirms problēmas izvērtējuma. Piemēram, plānots pārtraukt pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmas, taču, likvidējot internātskolas, var nākties secināt, ka šiem bērniem trūks atbalsta.
Vairāk nekā 10 000 cilvēku ar saviem parakstiem atbalstījuši ideju, kas paredz saglabāt esošo skološanās sākšanas vecumu pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajām reformām, kad skolas gaitas būtu jāsāk no sešu gadu vecuma, vēsta iniciatīvas autori.
Šajā mācību gadā ir 17 803 bērni obligātās izglītības vecumā, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. 16 080 no tiem ir vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, bet 1723 – vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem. Visbiežāk šie bērni neatrodas Latvijā, vēl liela daļa ir citu valstu pilsoņi, bet par 1213 bērniem pašvaldībām nav skaidras informācijas. Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) uzsver, ka šāda situācija ir nepieļaujama.
Ministru kabinets otrdien izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plānots ieviest gadu vēlāk - 2019./2020.mācību gadā, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Skolēnu ēdināšanas jomā tiek plānoti uzlabojumi – par tiem spriež Veselības ministrijā, bet uztura speciālisti steidz pārskatīt noteikumus par bērnu un jauniešu pusdienu šķīvjos liekamā ēdiena uzturvērtību. Tāpat ieteikumus pēc kontroles pasākumiem sniedz Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).