Jebkuras svešvalodu zināšanas paver plašākas karjeras iespējas un ļauj sazināties ar cilvēkiem no citām pasaules vietām. Taču valodu apguve var sniegt arī virkni citu ieguvumu, norāda valodu centra Berlitz speciālisti.
"Zināt svešvalodas šodien ir vienkārši pragmatiska nepieciešamība," ir pārliecināts Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vismaz saskaņā ar statistiku apmierināt šo pragmatisko nepieciešamību mums izdodas visai labi, proti, 95% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju no 25 līdz 64 gadiem pārvalda vismaz vienu svešvalodu.
Par to nav šaubu - Latvijā, lai veidotu karjeru un kļūtu par pieprasītu profesionāli, brīvi jārunā visās trīs - latviešu, angļu un krievu - valodās. Ja gribas plašākas iespējas, vēlams prast vēl kādu svešvalodu. Tas ir viens no darba devēju pamata kritērijiem darbinieku piesaistē.
Eiropas Savienībā (ES) sākumskolās vairāk nekā 80% skolēnu apgūst vismaz vienu svešvalodu, bet 4,6% apgūst divas svešvalodas vai vairāk, un Latvija šajā jomā ierindojas piektajā vietā starp bloka dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati par 2013.gadu.
Sākot ar šo mācību gadu, visiem pirmklasniekiem ir iespēja jau no 1.klases apgūt kādu svešvalodu. Idejas atbalstītāji uzskata, ka bērniem tas uzlabos valodu zināšanas un nākotnē palīdzēs darba tirgū, bet skeptiķi raizējas, ka tas ir pāragrs solis.
Trīs gadus finansējuma trūkuma dēļ atlikta svešvalodas apguves
uzsākšana no 1. klases, tomēr tagad valdība lēmusi to īstenot,
sākot no 2014./2015. mācību gada. Šādu lēmumu atbalsta gan bērnu
vecāki, gan paši skolotāji, jo lielā daļā skolu jau tagad rasta
iespēja pirmo svešvalodu mācīt agrāk par 3. klasi.
Izglītības ministra uzstādījums par aktīvāku svešvalodu lietojumu augstākajā izglītībā ir atbalstāms - kaut vai tāpēc, ka valodu zināšanas nevienam par ļaunu dzīvē nenāk.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) portālam Diena.lv norāda, ka šie grozījumi ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos.
Salaspils 1. vidusskolas direktore Vera Kalniņa atzina, ka Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa viedoklis, ka nākotnē izglītības saturs, iespējams, būs jāmācās vairāk nekā vienā valodā, tas ir labs priekšlikums, tomēr jāļauj par to izlemt skolu vadībai.