Šobrīd plānots, ka valsts valodas pārbaudes process Latvijā pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas pilsonību sāksies februārī, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa.
Ar šī gada 1. oktobri Labklājības ministrija (LM), kā arī ministrijas padotības iestādes nodrošinās informāciju un komunicēs ar klientiem tikai valsts valodā.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus divos likumos par pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē.
Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā, noskaidroja aģentūra LETA.
Vēl joprojām, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, krievu valodas zināšanas tiek nepamatoti pieprasītas darba tirgū, konferencē Valoda - tas ir darbības vārds. Valsts valoda 21.gadsimta Latvijai uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka šī problēma ir jāatrisina valstij un tā nedrīkst būt gļēva.
Saeima atbalstījusi likumu grozījumus, nosakot, ka izglītība latviešu valodā no 2021. gada 1. septembra būs jānodrošina visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā jau pagājušā gada rudenī Saeimā bija iesniegusi Nacionālā apvienība (NA).
Piedaloties nozares ekspertiem un sadarbības partneriem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien sāka diskusiju, kas kalpos par pamatu topošajām valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam. "Mērķtiecīga rīcība valsts valodas nostiprināšanā būtiski palielinās laikā, kad latviešu valodai jāsaskaras ar digitālās vides, mākslīgā intelekta un citiem globalizācijas izaicinājumiem," uzsvērts IZM paziņojumā medijiem.
Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 5.februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Partija Saskaņa publiski izskanējušo ideju par pilnīgu pāreju visos izglītības līmeņos uz mācībām valsts valodā uzskata par destruktīvu un provokatīvu, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.
Jautājums par mācībām valsts valodā bērnudārzos aktualizēts, lai novērstu uzmanību no daudz nopietnākiem jautājumiem, un tā ir izdomāta problēma, aģentūrai LETA tādu viedokli pauda Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S).
Atbilstoši pērn apstiprinātajām pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) vadlīnijām no šā mācību gada mazākumtautību bērnudārzos latviešu valodas lietošana ikdienas saskarsmē ir jāsekmē katru dienu. To, kā ar šo vadlīniju ieviešanu veicas mazākumtautību bērnudārzos, vērtēt vēl būtu pāragri, tikmēr Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) latviešu valodas lietošanas veicināšanai izstrādājusi nākamās izmaiņas. NA rosina likuma grozījumus, kuros tiktu noteikts pienākums pašvaldībām nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības PII, tajā skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki.
Pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā, aģentūru LETA informēja politiskā spēka ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.
