Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.
Lai arī Covid-19 pandēmija šķietami ir pagājusi, tā aiz sevis ir atstājusi daudz mājasdarbu un mācību. Viena no tām – Latvija nevar paļauties, ka nestandarta situācijās ātri saņemsim pacientiem nepieciešamās zāles vajadzīgajos apjomos un termiņos. Tā kā mūsu valsts tirgū aptuveni 95% medikamentu tiek importēti un tajā pārliecinoši dominē ārvalstu ražotāji, šis jautājums iegūst pavisam citu līmeni un aktualitāti, ņemot vērā arvien pieaugošo saspīlējumu pasaulē. Piegādes ķēžu traucējumu dēļ jau pandēmijas laikā nebija pieejamas daudzas būtiskas un neaizvietojamas zāles. Lai Latvijas iedzīvotāji varētu būt droši, ka medikamenti būs pieejami arī X stundā, ir pēdējais laiks risināt jautājumu par valsts zāļu rezerves fonda izveidi. Diemžēl tā vietā, lai radītu Latvijā medikamentu rezervju sistēmu un izstrādātu algoritmu to pieejamībai ārkārtas situācijās, politiskajā dienaskārtībā nonāk īstermiņa risinājumi, kas patiesībā rada papildu riskus mūsu valsts zāļu apgādes un pieejamības sistēmai.
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA) ir vērsusies pie aizsardzības ministra raizēs par kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un nodrošināšanas iespējām Latvijā, informē asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.